adepts
adepts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | adepts | adepti |
| Ģen. | adepta | adeptu |
| Dat. | adeptam | adeptiem |
| Akuz. | adeptu | adeptus |
| Lok. | adeptā | adeptos |
1.Cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos.
2.Kādas mācības, sektas, idejas sekotājs, piekritējs.
3.novecojis Alķīmijas meistars.
Avoti: LLVV, SV99, KW1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visražīgāk sev adeptus pulcina scientologi un „ Herbalife” sekta. „
- Vecā tulkošanas skola izveidojusies Samijē, un to kopuši ņingmas adepti.
- Arī psiholoģe pati esot izjutusi dažu „ Jaunās paaudzes” adeptu uzbāzību.
- Tāpēc šīs orientācijas adeptiem vajag maksimālu brīvību baudīt dzīvi šeit un tagad.
- Latvijas jaunlaiku reliģiskā strāvojuma adeptiem – svēts, tātad neapgrēcīgs un neaizskarams.