abra
abra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | abra | abras |
Ģen. | abras | abru |
Dat. | abrai | abrām |
Akuz. | abru | abras |
Lok. | abrā | abrās |
Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tulkošanas abrā rūgst vēl citas," dzejniece raksta grāmatas ievadvārdos.
- Atstāja mazliet mīklas un to visu salika abras galā, saspieda,
- Viņš ar dūrēm izmīcīja Salomes muguras muskuļus kā maizes mīklu abrā.
- Pēc tam izveidojušos mīklas veida masu ievieto abrā un pamatīgi izmīca.
- Tad viņa atglauda savus pelēkos matus un iegremdēja rokas pilnajā abrā.