abra
abra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | abra | abras |
| Ģen. | abras | abru |
| Dat. | abrai | abrām |
| Akuz. | abru | abras |
| Lok. | abrā | abrās |
abriņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
[ME ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | abriņa | abriņas |
| Ģen. | abriņas | abriņu |
| Dat. | abriņai | abriņām |
| Akuz. | abriņu | abriņas |
| Lok. | abriņā | abriņās |
Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
PiemēriAbras apakša vēl pilna ar mīklu.
- Abras apakša vēl pilna ar mīklu.
- Tad Berta abru rūpīgi pārklāj ar platu dvieli, un ar to šimbrīžam viss ir beidzies.
- Iemet abrā apaļo ierauga kunci, pārpalikumu no iepriekšējā cepiena, un metas ar lielo menti klapēt.
- Tad viņa atglauda savus pelēkos matus un iegremdēja rokas pilnajā abrā.
- Cepta pēc senām receptēm, ar rokām abrā mīcīta.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit