ačgārnis1
ačgārnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ačgārnis | ačgārņi |
| Ģen. | ačgārņa | ačgārņu |
| Dat. | ačgārnim | ačgārņiem |
| Akuz. | ačgārni | ačgārņus |
| Lok. | ačgārnī | ačgārņos |
1.lieto: reti Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
PiemēriKā varēju aizmirst, ka esmu cilvēks — ačgārnis: nepareizi piedzimis, noslēpumainu spēku nožāvēts un piedevām ne īsti gudrs.
- Kā varēju aizmirst, ka esmu cilvēks — ačgārnis: nepareizi piedzimis, noslēpumainu spēku nožāvēts un piedevām ne īsti gudrs.
- Par laimi, neviens ačgārnis nedzīvoja ilgu mūžu.
2.Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
3.apvidvārds Iet atmuguriski.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri:šeit