Paplašinātā meklēšana
Meklējam zoba.
Atrasts vārdos (26):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (167):
- retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
- odontogrāfs aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai
- kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
- vainadziņš ar emalju klātā zoba daļa; zoba kronis
- odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas
- Bromus oxyodon aszobainā lāčauza
- Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m
- dentocementāls attiecīgs uz zoba dentīnu un cementu
- emalja Audi, kas veido zoba ārējo kārtu
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana
- perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli
- Columella edentula bezzobainais cilindrgliemezis
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
- bezzobaiņš Bezzobains
- bezzobu Bezzobains
- bezzūbains Bezzobains
- dentālosteoma Cementa un dentīna audzējs, kas sākas no zoba
- cementocīts Cementšūna, šūna zoba cementa lakūnās
- osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- bidentāls Divzobains
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m
- adamantoblasts Emaljas orgāna šūna, kas izveido zoba emalju
- enameloblasts Emaljas veidotāja šūna, emaljas orgāna iekšējā slāņa epitēlijšūna, kas piedalās zoba emaljas veidošanā
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
- žilīt Ēst ar bezzobainu muti
- žulināt Ēst ar bezzobainu muti
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
- apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums
- parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- koferdams ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām
- sutūra Iežu spiediena un šķīšanas rezultātā veidojusies sīkzobaina virsma karbonātiežos vai ģipšakmeņos
- ekskavatorists instruments kariozo masu izņemšanai no zoba
- elevators instruments smaganu atbīdīšanai un zoba sakņu izcelšanai
- ekskavators instruments zoba bojāto masu atdalīšanai
- odontoglifs instruments zobakmens nokasīšanai
- totālā (arī pilnā) plate izņemama zobu protēze, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba
- zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā
- ekstrūzija Izspiešana, izvilkšana; izspiešanās, piem., zoba izspiešanās uz āru no sakodiena plaknes
- zelksnis kāds augs ar platām, zobainām lapām strauta krastos (izmanto kā cūku lopbarību)
- parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
- veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas
- karioze kariess - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja
- eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija
- zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu
- žebināt Košļāt (ar bezzobainu muti)
- zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas
- odontoma Labdabīgs fibroepiteliāls audzējs, kurā ir dažādā veidā grupēti zoba elementi: dentīns, emalja un cements
- dentinoma Labdabīgs zoba audzējs, kas sastāv gk. no sekundārā dentīna
- Lazareva Lazareva dziļvaga - atrodas Austrumantarktīdas šelfā, stiepjas 3800 km gar krastu no Deivisa līdz Rosa jūrai, platums starp 700 m izobatām - \~18 km, lielākais dziļums - 1600 m
- rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes
- karonka Mākslīgs zoba kronis
- predentīns Mīksta, šķiedraina viela, kas veido primāro dentīnu un zoba pulpu aptverošā dentīna iekšējo slāni
- pulpa Mīksto audu kopums zoba dobumā
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- kronis Mutē redzamā zoba daļa
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti
- kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas
- nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi
- pažubināt nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
- pažubināties nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
- zobu tiltveida protēze neizņemama protēze trūkstošā zoba aizvietošanai, kas balstīta uz diviem vai vairākiem zobiem
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos
- odontoneiralģija Nervu sāpes no slima zoba vai sāpes, kas izstaro uz veseliem zobiem
- cementoma Odontogēna fibroma, kas sastāv galvenokārt no zoba cementa
- adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu
- cementoblasts Osteoblasts, kas veido zoba saknes cementu
- alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
- cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu
- hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā
- odontohiperestēzija Pārmērīga zoba jutība
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu)
- plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2)
- Aseba pilsēta Eritrejā (_Āseb_), tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Mendefera pilsēta Eritrejā, Debubas zobas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kerena pilsēta Eritrejā, Debubavi Kejihbahri zobas administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bejlula pilsēta Eritrejā, Debubavi Kejihbahri zobas dienvidaustrumu daļā
- Barentu pilsēta Eritrejā, Gaša-Barkas zobas administratīvais centrs
- pilnā (arī totālā) plate plate, ko gatavo, ja mutē nav neviena zoba
- odontoklasts Polinukleāra milzu šūna, kas uzsūc piena zoba sakni
- nītīšana process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam
- cementoblastoma Rets, labdabīgs, odontogēns audzējs, kas attīstās no zoba cementa un proliferē pie zoba saknes
- mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos
- dentīns Saistaudi, kas veido zoba galveno masu
- granuloma saistaudu veidojums ar iekaisuma raksturu zoba saknes galā
- pulpalģija Sāpes zoba pulpā
- odontoknēze Sāpīga smaganu niezēšana zoba šķilšanās laikā
- sīkzobu Sīkzobains (1)
- sīkzobu Sīkzobains (2)
- sīkzobu Sīkzobains (3)
- Dentaria bulbifera sīpoliņu zobainīte
- sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā
- spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas
- tamandu Skudrēdis, bezzobains zīdītājs Dienvidamerikā
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās
- fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē
- mezio- Stomatoloģijā norāda uz saistību ar zoba meziālo virsmu vai zoba dobuma meziālo sienu
- Erythronium dens-canis suņzoba eritronija
- liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
- nātre šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Obelia gelatinosa šķeltzobainā obēlija
- ķiķis Tabakas vīšķis aiz zoba
- zobveida tāds, kam ir zoba forma, veids
- odontinoīds tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa
- periapikāls tāds, kas atrodas ap galotni (piem., zoba)
- proksiniolingvāls tāds, kas attiecas uz zoba
- proksimolabiāls tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un lūpu virsmu
- proksimolingvāls tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un mēles virsmu
- proksimobukāls tāds, kas attiecas uz zoba proksimālo un vaiga virsmu
- jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- vainaguzgrieznis Uzgrieznis ar zobainu augšdaļu, kas novērš atskrūvēšanos
- parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās
- orālais galvanisms vāja elektriskā strāva, kas rodas mutes dobumā, kad zoba plomba, kurā ir amalgams, nonāk saskarē ar siekalām
- aizzobe vieta aiz zoba vai zobu starpā
- perikimas Viļņveida transversālas svītriņas uz zoba emaljas ārējās virsmas
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
- odontonekroze Visa zoba vai lielas tā daļas atmiršana atšķirībā no zoba trūdēs, molekulārās nekrozes
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (1)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (1)
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (2)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (2)
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (3)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (3)
- zobainums vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (4)
- zobainība vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (4)
- Hydrangea serrata zāģzobainā hortenzija
- zāģzobots Zāģzobains
- zāģzobu Zāģzobains
- kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus)
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
- Čukču jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra starp Ziemeļamerikas un Āzijas krastiem un Vrangeļa salu, ziemeļos robeža pa 200 m izobatu, platība - 595000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 71 m, lielākais dziļums - 1256 m
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti
- endodontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī zoba pulpu un ar to saistītās slimības
- Anseba zoba (apgabals) Eritrejā (_'Anseba_), valsts ziemeļrietumos
- alveolīts Zoba alveolas iekaisums pēc zoba izraušanas
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula
- odontotomija Zoba incīzija, sevišķi līdz zoba kanālam
- Ephemerum serratum zobainā īslaicīte
- Cardamine dentata zobainā ķērsa
- Medicago denticulata zobainā lucerna
- Ligularia dentata zobainā mēlziede
- Primula denticulata zobainā prīmula
- Melilotus dentatus zobainais amoliņš
- Valerianella dentata zobainais baldriņš
- sīpoliņu zobainīte zobainīšu suga ("Dentaria bulbifera")
- zobu akmens zobakmens
- endodontija Zobārstniecības nozare - zoba saknes kanāla saslimšanas diagnostika, ārstēšana un profilakse
- novelšanas metode zobu gludās apstrādes metode zobratu zoba profila veidošanai ar speciālas formas griezējinstrumenta un apstrādājamā ķermeņa novelšanu, kas imitē divu zobratu vai zobrata un zobstieņa sazobes kustību
- odonteksēze Zobu tīrīšana; zobakmens noņemšana
- odontogena miksoma žokļa audzējs, kas sācies no zoba aizmetņa mezenhimālās daļas
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zoba.