Paplašinātā meklēšana
Meklējam zilbju.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (68):
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
- tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- antispasts Četrzilbju pantmērs, kura pēda antīkajā vārsmošanas sistēmā sastāv no divām garām zilbēm starp divām īsām.
- horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
- joniskais pantmērs četrzilbju pēda, kurā abas pirmās vai abas beidzamās zilbes garas un abas pārējās īsas.
- hiāts Divu patskaņu vai divskaņu atrašanās blakuszilbju sadurā.
- kompresija Divu vārda zilbju reducēšana par vienu zilbi.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- feniķiešu raksts fonogrāfisks konsonantisks raksts; katrai no 22 burtu zīmēm atbilst viens līdzskanis + jebkurš patskanis, kas liecina par izcelsmi no zilbju raksta.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
- katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
- kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
- hiragana Japāņu zilbju raksts, ko lieto gramatisko locījumu galotņu apzīmēšanai.
- anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā.
- paraleksija Lasīšanas traucējums, vārdu un zilbju jaukšana.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- alliterācija Līdzskaņu vienādība uzsvērto zilbju sākumā; vienādu līdzskaņu atkārtošana.
- sedoka Liriska sešrinde japāņu dzejā, kas veidota sillabiski ar 5-7-7-5-7-7 zilbju miju rindās.
- daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām.
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- izosillabisms Panta vienāda uzbūve, vienāds zilbju skaits rindās.
- tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm.
- dizartrija Patoloģisks runas traucējums, kas apgrūtina atsevišķu vārdu, zilbju vai skaņu izrunāšanu.
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās.
- sillabiskais raksts raksta veids, kurā rakstu zīme apzīmē skaņu kopu, kas ietver patskani; zilbju raksts.
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- sapfiskā Sapfiskā strofa - sengrieķu dzejnieces Sapfo (Sapfojas) izveidota četrrindu panta forma; sastāv no trim 11 zilbju rindām un vienas 5 zilbju rindas.
- akatalektiska Savienojumā "akatalektiska rinda" - dzejas rinda, kur pēdējā pantpēda metriski līdzīga iepriekšējām pēdām, t. i. ar vienādu zilbju skaitu.
- krustvārdu Savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- Sapfo strofa sengrieķu dzejnieces Sapfo izveidota četrrindu panta forma; sastāv no trim 11 zilbju rindām un vienas 5 zilbju rindas.
- pankti Senindiešu metrikā piecrindu pantā sillabiski organizēts astoņzilbju pantmērs.
- acteku raksts sens piktogrāfisks raksts, kurā ir zīmes arī fonētiskai vārdu vai zilbju apzīmēšanai.
- skaitāmpantiņš Skaitāmais pantiņš - vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums.
- burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses".
- silva Spāņu liriskās dzejas četrrindu strofiskā forma, kurā parasti secīgi mijas vienpadsmitzilbju un septiņzilbju rindas, retākos gadījumos astoņzilbju un četrzilbju rindas.
- vaji Tauta, dzīvo gk. Libērijas rietumos un Sjerraleones ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, bija izveidota zilbju rakstība (līdz XIX gs.), reliģija - gk. islāms (sunnisms).
- trijzilbju Trīszilbju.
- choreios Trohajs - dzejas metriskā divzilbju pēda ar uzsvaru uz pirmās zilbes; lieto arī līdzīgu ritmiski figūru apzīmējumam mūzikā.
- pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- daudzzilbju Vairākzilbju.
- skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai.
- sillabotoniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kurā vārsmas uzbūvi nosaka zilbju skaits un uzsvaru sadalījums.
- toniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- metrizēt Veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem.
- metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā.
- tautakisms Vienādu vai vienādi skanošu vārdu vai zilbju sablīvēšana sliktā stilā.
- metrs Vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa.
- do Viens no septiņiem skaņu, nosaukumiem zilbju notācijā; atbilstošā skaņa.
- devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā.
- indiešu raksts zilbju raksts; senākie uzraksti no 3.-2. gt. p. m. ē., šķir 3 atzarus ziemeļu (devanāgari u. c.), dienvidu (granta un tā varianti), dienvidaustrumu (birmiešu, singalu, khmeru u. c.).
- dalīšana zilbēs zilbju robežu noteikšana; sillabifikācija.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zilbju.