Paplašinātā meklēšana
Meklējam zieda.
Atrasts vārdos (44):
- zieda:1
- ziedala:1
- ziedaļa:1
- ziedans:1
- ziedašs:1
- ziedaine:1
- ziedains:1
- ziedaiņš:1
- ziedaste:1
- ziedaugi:1
- dedzieda:1
- zedzieda:1
- reziedas:1
- ziedainis:1
- ziedaliņš:1
- ziedaļiņa:1
- besazieda:1
- dzedzieda:1
- vienzieda:1
- dziedaudz:1
- ziedainīte:1
- ziedainītis:1
- lūpziedaiņi:1
- mazziedains:1
- sīkziedains:1
- zilziedains:1
- dzedziedains:1
- lielziedains:1
- lielziedaiņš:1
- liepziedains:1
- maziedarbīgs:1
- sārtziedains:1
- vienziedains:1
- zeltziedains:1
- ziedaizmetnis:1
- ābeļziedamais:1
- čemurziedains:1
- daudzziedains:1
- krustziedaiņi:1
- krustziedainie:1
- maziedarbīgums:1
- raibziedainība:1
- spurdžziedaiņi:1
- dzeltenziedains:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (147):
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu.
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- svešapputes augi augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
- kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- Centaurea cyanus forma albus baltziedaina zilā rudzupuķe.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
- daudzziedu Daudzziedains.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
- magnoliāti Divdīgļlapji - plašākā ziedaugu klase.
- tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
- gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
- autokarpija Divdzimumu zieda pašapputekšņošanās un apaugļošanās.
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- ekzīna Eksīna - ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
- kurabjē Eļļains, salds cepums no smilšu mīklas, visbiežāk zieda veidā.
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- pupziede Govs ar pupu zieda krāsas apmatojumu.
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- kirengešoma Hortenziju dzimtas ģints ("Kirengeshoma"), dekoratīvi ziedaugi.
- bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
- apetāls Īpašības apzīmējums ziedam, kam nav ziedlapiņu (piem., lazdas ziedam).
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt (par ziedaugiem, ziediem).
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
- gimnospermas Kailsēkļu ziedaugi.
- simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā.
- platlapainais dārzu sedliņš krāšņuma krūms, 150-400 cm garumā, ziediem daudzziedainos ķekaros, ieapaļām, zaļganām, sīkākām ziedlapām.
- lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi.
- oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos.
- pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
- vīkala lapas lapveida un plēkšņveida augšlapas pie zieda, ziedkopas vai augļa (augļkopas).
- ģīmjzieds Lūpzieda veids, kam parasti apakšļūpa ar punu jeb smakru.
- flome Lūpziežu dzimtas ģints ("Phlomis"), dekoratīvi ziedaugi ar spēcīgiem, stāviem ziediem, kas aug uz stublājiem pušķos un labi noder griešanai.
- sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
- lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā.
- trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- periants No saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju.
- seipuls No sulīgām zvīņlapām veidotā paresninātā vasas apakšzemes daļa (dažiem liliju dzimtas ziedaugiem).
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
- monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- sepaloīdija Parastās (lapotnes) lapas vai kādas zieda daļas pārveidošanās par kauslapu vai kausam līdzīgu orgānu.
- augļsedze parasti krāsains no dažādām zieda daļām veidots augļa papildapvalks, kas apņem vienu augli vai augļkopu.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- autogāmija Pašappute, divdzimumu zieda apputeksnēšanās ar šā paša zieda putekšņiem; automikse.
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
- glumiflorae Plēkšņziedaino rinda.
- pulkstīns Puķe, kuras zieda forma atgādina zvanu.
- petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā.
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
- ziedojs Raibs, ziedains.
- ziedēt Raisīt ziedus (par ziedaugu); būt plaukumā (par ziedu).
- divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā.
- saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis).
- apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu.
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
- pollinijs Salipušu putekšņu ķermenis orhidejām un dažiem citiem augiem, kas neizirst arī pārnesot to no zieda uz ziedu.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
- sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš.
- angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
- auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
- kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis.
- tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā.
- hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi.
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
- iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
- raut (arī plēst) vaļā strauji sākt (parasti ko dziedat, spēlēt, dejot).
- paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas no auglenīcas un citām zieda daļām, parasti no ziedgultnes.
- pukcīnija Šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas.
- eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
- biķerītis Tā agrāk apzīmēja zieda daļu - kausiņu.
- lilijveida Tāds, kam ir lilijas, tās zieda forma, veids.
- rožveida Tāds, kam ir rozes zieda forma, veids.
- tulpjveida Tāds, kam ir tulpes zieda forma veids.
- ziedveida Tāds, kam ir zieda (1) forma, veids.
- čemurziedains Tāds, kam ziedi čemuros, piem., čemurziedainās mauragas.
- rozīte Tas, kas ir izveidots (piemēram, rozes) zieda formā.
- luzerna Tauriņziedains augs, der lopbarībai; lucerna.
- bura Tauriņziežu dzimtas zieda vainaga 2 brīvās sāniskās vainaglapas.
- tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām.
- karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa.
- aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam.
- kronītis Vainaglapu kopums ziedam.
- vainags Vainaglapu kopums ziedam.
- suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei.
- zieča Vārda "ziedaļa" saīsināta forma.
- zieda ass vasas daļa, pie kuras atrodas zieda lapas.
- prolifikācija Veģetatīva dzinuma vai jauna zieda attīstīšanās no zieda.
- sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā.
- kauslapa Viena no lapām, kas veido zieda kausu.
- arhesporijs Viena vai vairākas šūnas, no kurām sporaugiem attīstās sporas, bet ziedaugiem makros poru vai mikrosporu mātšūnas - oogoniji un spermatogoniji.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās.
- kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
- Ipheion uniflorum vienzieda ifeone.
- Littorella uniflora vienzieda krastene.
- Melica uniflora vienzieda pumpursmilga.
- māteszāles Vienzieda sūnactiņa ("Moneses uniflora").
- Moneses uniflora vienzieda sūnactiņa.
- Pyrola uniflora vienzieda sūnactiņas "Moneses uniflora" nosaukuma sinonīms.
- vienziedains Vienzieda.
- maziedarbīgums Vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešappute Zieda appute ar cita zieda putekšņiem; alogāmija; ksenogāmija.
- rīklīte zieda robeždaļa starp apmali un stobriņu saaugušā vainagā.
- ģeneratīvais pumpurs zieda vai ziedkopas aizmetnis; ziedpumpurs.
- kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas.
- daudzmāju augi ziedaugi, kuriem ir gan divdzimuma, gan viendzimuma ziedi.
- viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti.
- auglenīca ziedaugu vairošanās orgāns, kas izveidojas zieda vidū, saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- perigīni Ziedi, kam sēklotne ietverta zieda asī kā kausā, bet nav ar to saaugusi (piem., ķiršiem).
- pentacikliski ziedi ziedi, kam zieda daļas sakārtotas piecos gredzenos (ciklos).
- karpofors Ziedkāta turpinājums, kas iekļaujas zieda vai auga struktūrā.
- simpodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass beidz augt garumā līdz ar pirmā zieda attīstību, katrs nākamais ziednesis, attiecībā pret iepriekšējo ziedu atzarojas bazipetāli.
- appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zieda.