Paplašinātā meklēšana

Meklējam veņ.

Atrasts vārdos (95):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (164):

braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
aiviekstenājs Avenājs, aveņkrūms.
avieksnājs Avenājs, aveņu krūms.
schreckensteinidae Aveņkožu dzimta.
schreckensteinia Aveņkožu dzimtas ģints.
Callophrys rubi aveņu astainītis.
avenājs Aveņu audze, aveņu stādījums.
aviēkšājs Aveņu audze; arī avene (augs).
avenāji Aveņu krūmi.
aiviekstājs Aveņu krūms, avenājs.
aviesenājs Aveņu krūms, avenājs.
aveseņlaiks Aveņu laiks.
Henrija avene aveņu suga ("Rubus henryi").
meža avene aveņu suga ("Rubus idaeus").
purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus").
kazeņveida avene aveņu suga ("Rubus occidentalis").
smaržīgā avene aveņu suga ("Rubus odoratus").
vīna avene aveņu suga ("Rubus phoeniculasius").
izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis").
Anthonomus rubi aveņu zieddūrējs.
zemeņu zieddūrējs aveņu zieddūrējs.
byturidae Aveņvaboļu dzimta.
byturus Aveņvaboļu dzimtas ģints.
lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus").
mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus").
alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints.
alismidae Cirveņu apakšlase.
alismataceae Cirveņu dzimta.
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
alismales Cirveņu rinda.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
peldošā cirvene cirveņu suga ("Alisma natans").
parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži.
izkārtojums datu bāžu sistēmās - norāžu elementu, piemēram, galveņu vai lauku, izvietojums lappusē.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu.
campephagidae Dzelkņspalveņu dzimta.
campephaga Dzelkņspalveņu dzimtas ģints.
coracina Dzelkņspalveņu dzimtas ģints.
pericrocotus Dzelkņspalveņu dzimtas ģints.
zeņģis Dzelzs, kas savieno arklu ar to koka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dzenaukšas.
dzērvinājs Dzērvene (augs); dzērveņu audze.
dzērvenājs Dzērvenes ("Oxycoccus"), dzērveņu cers; arī dzērveņaudze.
dzērveņaudze Dzērveņu audze.
spengole Dzērveņu oga.
špengole Dzērveņu oga.
spangoles Dzērveņu ogas.
morss Dzērveņu ogu dzēriens.
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
sīkā dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus microcarpus").
purva dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus palustrus").
saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
potamogetonaceae Glīveņu dzimta.
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
Alpu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton alpinus").
Bertholda glīvene glīveņu suga ("Potamogeton berchtoldii").
plakanā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton compressus").
krokainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton crispus").
Frīza glīvene glīveņu suga ("Potamogeton friesii").
zālainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton gramineus").
spožā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton lucens", senāk "Potamogeton longifolius").
peldošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton natans").
struplapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton obtusifolius").
ķemmveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pectinatus").
skaujošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton perfoliatus").
visgarā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton praelongus").
sīkā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton pusillus").
iesārtā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton rutilus"), līdz 50 cm garš, ūdenī iegrimis, daudzgadīgs ūdensaugs ar sīkiem ziediem nelielās vārpās.
matveida glīvene glīveņu suga ("Potamogeton trichoides").
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans").
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila").
kalnu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe montana").
savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
saveņcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveņci" iedzīvotāji.
Byturus fumatus lielā aveņvabole.
Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
Byturus tomentosus mazā aveņvabole.
eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
klētsgrīda Paaugstināta grīda klēts lieveņveida izbūvē.
pripaži Piejūgšanas koki, zveņģeles.
Medvežjegorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, osta Oņegas ezera Poveņecas līča krastā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
biezkāta piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe clavipes").
lauka piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata").
aromātiskā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe fragrans", syn. "Clitocybe suaveolens").
dzeltenpelēkā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe geotropa").
mainīgā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe metachroa", syn. "Clitocybe dicolor").
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus.
anīsa piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe odora").
lapu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe phyllophila", syn. "Clitocybe cerussata").
apsarmotā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe radicellata").
pļavu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata").
pļavas piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa").
degumu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica").
parastā piltuvene piltuveņu suga ("Infundibulicybe gibba", syn. "Clitocybe infundibuliformis").
koksnes piltuvene piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis").
maskvenieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji.
Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski.
maskavenieši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji.
jūga Ratu zveņģele.
vangale Ratu zveņģele.
vērdzele Ratu zveņģele.
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji.
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji.
kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
loganoga Sarkano aveņu un lāča kazeņu hibrīds, Ziemeļamerikā audzē kā ogu kultūru; 20. gs. vidū mēģināts audzēt arī Latvijā, bet bez panākumiem.
savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
veņ Savienojumā "ek veņ" - skaties tur.
skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis").
kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis").
rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens").
spangulas Spangoles - dzērveņu ogas.
spangules Spangoles - dzērveņu ogas.
spangūles Spangoles - dzērveņu ogas.
tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām.
Krīveni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.
aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos.
āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta.
najādas Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases rinda ("Najadales").
alimataceae Viendīgļlapju klases cirveņu dzimta.
puķumeldrs Viendīgļlapju klases cirveņu rindas dzimta ("Butomaceae"), 1 ģints.
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints.
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta.
tēveņājieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāji" iedzīvotāji.
Tēvenāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukuma variants.
Tievanāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukuma variants.
Tievināni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukuma variants.
Tievynāni Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņāni" nosaukums latgaliski.
avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus.
antskapele Zveņģele (dīseles priekšgalā), pie kuras piesien zirgiem galvas.
orcuks zveņģele.
sprenga zveņģele.
orčuks Zveņģele.
zeņģele Zveņģele.
zvendzele Zveņģele.
zvendzelis Zveņģele.
zveņģe Zveņģele.
zveņģelis Zveņģele.
Krīveni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa veņ.