Paplašinātā meklēšana
Meklējam valodas skaņa.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (22):
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju
- eksperimentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā eksperimentos pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus
- skaņu mija fonoloģiska parādība, kurā valodas skaņas (patskaņi, līdzskaņi) atbilstoši valodas sistēmai pārvēršas fonētiski atšķirīgās skaņās
- burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai
- grafētika kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas
- valodas skaņa mazākā fonētiskā valodas vienība; latviešu valodas skaņas iedalāmas patskaņos, divskaņos un līdzskaņos
- izomorfisms paralēlisms valodas skaņas un valodas jēgas aspektu organizācijā (izteiksmes aspektā un satura aspektā)
- asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām
- ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās)
- alfabētiskais raksts raksta veids, kurā zīmes (burti) apzīmē valodas skaņas; skaņu raksts; fonogrāfiskais raksts
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem
- zilbe runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu
- īsums samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- sonoritāte skaņas pazīme, kas izpaužas kā vienas valodas skaņas relatīvi lielāks skanīgums salīdzinājumā ar citām skaņām vienādos apstākļos; skanīgums
- alveolāra skaņa valodas skaņa, kas veidojas, artikulācijas procesā ar mēles galu pieskaroties alveolām (latviešu valodā - č, dž, l, r, š, ž)
- aspirēta skaņa valodas skaņa, kuru izrunā ar piedvesmu, radot _h_ skaņai līdzīgu efektu
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_
- skaņas kvalitāte valodas skaņas enerģijas izkārtojums, kas skaņas spektrā atšķirvienu skaņu no citas
- garums valodas skaņu izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
- fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība
- artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa valodas skaņa.