Paplašinātā meklēšana
Meklējam vīšu.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (72):
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
- adoxaceae Bezslavīšu dzimta.
- adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints.
- zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
- Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers.
- Kaļveits Ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers.
- sparganiaceae Ežgalvīšu dzimta.
- šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama.
- vienkāršā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium emersum syn. Sparganium simplex").
- lielā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium erectum").
- kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama.
- zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama.
- sīkaugļu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium microcarpum").
- mazā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium minimum").
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni.
- Kalvīši Kalvīšu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā.
- conocephalaceae Konusgalvīšu dzimta.
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu.
- lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
- Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski.
- Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants.
- kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās.
- eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2).
- veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene.
- veldene Prievīšu aušanas rīks.
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
- heteropterus Resngalvīšu dzimtas ģints.
- ochlodes Resngalvīšu dzimtas ģints.
- lielais meža resngalvītis resngalvīšu suga ("Ochlodes venatus").
- melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola").
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
- parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes.
- kaļķu rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum spathulatum").
- matainā sīkgalvīte sīkgalvīšu suga ("Galinsoga ciliata").
- sīkziedu sīkgalvīte sīkgalvīšu suga ("Galinsoga parviflora").
- smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti.
- Bongāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe bongardii").
- briežu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cervicolor").
- Kuka šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cookei").
- olīvdzeltenā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe dulcamara").
- smailā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe fastigiata").
- zemes šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe geophylla").
- šķeltā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lacera").
- tumšzvīņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lanuginosa", syn. "Inocybe ovatocystis").
- violetā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lilacina").
- plankumainā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe maculata").
- Patujāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe patouillardii").
- zābakotā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe terrigena").
- bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums.
- rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei.
- Eurosta solidaginis šo raibspārnmušu suga, kuras kāpuri pārziemo zeltgalvīšu pangās un var izturēt temperatūru līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija skalas, ko nodrošina proteīni, kas pazemina organisma šķidrumu sasalšanas temperatūru.
- adopaea Tauriņu kārtas resngalvīšu dzimtas ģints.
- nevīšu Vīšu nevīšu - nesakarīgi un bez iemesla.
- vīšu Vīšu nevīšu runāt - haotiski, nesakarīgi blēņas runāt.
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
- Kanādas zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago canadensis").
- milzu zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago gigantea").
- dzeltenā zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago virgaurea").
- zeltrīkste Zeltgalvīšu suga, 30 cm līdz metram garumā, aug sausos, klajos mežos, zied no jūlija līdz septembrim.
- Lycaena virgaureae zeltgalvīšu zeltainītis.
- lielziedu zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella grandiflora").
- parastā zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella vulgaris").
- Veba zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella x webbiana").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vīšu.