Paplašinātā meklēšana
Meklējam vārdšķira.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (27):
- apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira)
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira
- verbalizācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos
- substantivizācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivācija
- substantivācija kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos; substantivizācija
- adverbializācija kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos
- nomen Nomens - deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds)
- adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos
- substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivēties
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos; substantivizēties
- verbalizēt Pārveidot kādas citas vārdšķiras vārdu par darbības vārdu
- adverbializēt Pārveidot no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos
- saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju
- paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā
- izsauksmes savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija
- heteroklītisks vārds tāds lokāmas vārdšķiras vārds, kas vienā paradigmā apvieno dažādus deklinēšanas un konjugēšanas tipus
- pilnformas tāds, kam ir visas (kādas vārdšķiras) paradigmas formas (par vārdu)
- vārddarināšanas tips vārddarināšanas sistēmas pamatvienība, ko nosaka motivētājvārda vārdšķira, varddarināšanas paņēmiens, varddarināšanas līdzeklis un varddarināšanas nozīme
- verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds
- darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs
- īpašības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs
- apstākļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds
- izsauksmes vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija
- skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds
- leksiski semantiskā grupa vienas vārdšķiras vārdu grupa, ko apvieno viens vai vairāki vispārīgi semantiski elementi
vārdšķira citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV