Paplašinātā meklēšana
Meklējam uči.
Atrasts vārdos (167):
- uči:1
- Auči:1
- buči:2
- buči:3
- buči:1
- juči:1
- Juči:1
- muči:1
- muči:2
- Tuči:1
- učika:1
- učiks:1
- Bauči:1
- Cauči:1
- Jauči:1
- Kauči:1
- kluči:1
- kruči:1
- Lauči:1
- mauči:1
- Pauči:1
- pluči:2
- pluči:3
- pluči:1
- pučis:1
- učināt:1
- apmuči:1
- Deguči:1
- Jakuči:1
- Kākuči:1
- kapuči:1
- krauči:1
- kukuči:1
- Kukuči:1
- Namuči:1
- Pliuči:1
- Plyuči:1
- Rakuči:1
- rāpuči:1
- tapuči:1
- urguči:1
- uzmuči:1
- Viduči:1
- Vyduči:1
- Bučine:1
- bučiņa:1
- bučiņi:1
- bučiņš:1
- čaučis:1
- čučiņš:1
- Kučina:1
- Kučini:1
- kučiņš:1
- Liučiu:1
- lučiņa:1
- lučiņš:1
- tučiņš:1
- žgučij:1
- učikake:1
- apmauči:1
- Auksuči:1
- burluči:1
- cirkuči:1
- cirkuči:2
- Drāsuči:1
- Gatauči:1
- grepuči:1
- kantuči:1
- kiukuči:1
- klikuči:1
- krepuči:1
- krēpuči:1
- Marguči:1
- Meskuči:1
- pārduči:1
- pārmuči:1
- pumpuči:1
- Ranguči:1
- Siocuči:1
- Skrauči:1
- smikuči:1
- Trepuči:1
- uzmauči:1
- Vīstuči:1
- Anučina:1
- bučinka:1
- Čaučila:1
- Čiučiši:1
- čučināt:1
- čučiņāt:1
- depučis:1
- klaučis:1
- kļučiks:1
- kučiers:1
- Kučinga:1
- līgučis:1
- papučis:1
- Pučiņas:1
- pučists:1
- Ščučina:1
- tēvučis:1
- tručiņa:1
- tručiņš:1
- uzmučis:1
- žgučijs:1
- irmkluči:1
- Jamaguči:1
- Kagucuči:1
- Kavaguči:1
- Klabauči:1
- Klausuči:1
- Moriguči:1
- pārmauči:1
- plunduči:1
- svempuči:1
- tamaguči:1
- Valdauči:1
- fučikāto:1
- Hučipila:1
- koučings:1
- krapučis:1
- kručināt:1
- kučierēt:1
- kučieris:1
- nečaučis:1
- paučināt:1
- pīpučiņa:1
- poručiks:1
- pusčučis:1
- sdrjučiķ:1
- sučitsja:1
- Togučina:1
- uzučināt:1
- jūrrupuči:1
- Karaļauči:1
- Krutoruči:1
- strumpuči:1
- Tenadzuči:1
- Valdlauči:1
- iečučināt:1
- Kampučija:1
- kančučiņa:1
- mazbučiņa:1
- pačučiņāt:1
- ptručināt:1
- Sanlučido:1
- Ščučinska:1
- ačučpačuči:1
- Akmeņryuči:1
- Asinadzuči:1
- aizčučināt:1
- kampučieši:1
- Kručiņiški:1
- kučierītis:1
- kučiņdrups:1
- kučkučiski:1
- razdrjučiķ:1
- Ullučirons:1
- Viļučinska:1
- otkļučitsja:1
- piekručināt:1
- Kučiļagrande:1
- Takemikadzuči:1
- Tiručirāpalli:1
- jūrbruņurupuči:1
- milžbruņurupuči:1
- mīkstbruņurupuči:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (118):
- šoks 60 gabalu (5 duči).
- Anučina apdzīvota vieta Krievijā (_Anučino_), Piejūras novadā
- Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
- šodijs Audums no vilnas plučiem
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
- kolodkas Bremžu kluči
- chelonia Bruņurupuči
- testudinata Bruņurupuči
- testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta
- ručenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Ruči" iedzīvotāji
- jakucieši Ciblas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Jakuči" iedzīvotāji
- kučeriņš dem. --> kučieris (1)
- kučierītis dem. --> kučieris (1)
- plucīši dem. --> pluči
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
- Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers
- mazais gross gross jeb 12 duči
- hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras
- hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
- Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči
- Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- juču Juču juči - nekārtība, sajukums
- lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls
- jūrrupuči Jūrbruņurupuči
- kampučieši Khmeri - Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji
- klukstes Klukuči
- klunkučot Klunkurot, klunkuču klunkučiem iet
- Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski
- rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
- rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
- buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā)
- buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā
- dzenis Kučieris
- kučārs Kučieris
- kučiers Kučieris
- kuķeris Kučieris
- kuķērs Kučieris
- zirgudzenis Kučieris
- kučērs Kučieris (1)
- orētājs Kučieris, ormanis, važonis
- kučars Kučieris; kučērs
- kučuris Kučieris; kučērs
- kučurs Kučieris; kučērs
- Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā
- Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums
- Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums
- valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji
- Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants
- viducieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" iedzīvotāji
- Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski
- lākšas Mēslu pikuči uz liellopu ādas
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči)
- sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
- testudo Milžbruņurupuči
- mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.)
- muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā
- muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus
- klučķesele neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči")
- finieru izejmateriāls noteiktas koku sugas un izmēru mežmateriāli (garkluči vai kluči) finiera lentes vai finierskaidas ražošanai lobot vai drāžot
- trucēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Truči" iedzīvotāji
- aučenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Auči" iedzīvotāji
- pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus)
- kaps Pieci duči jeb 60 gabali
- Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā
- Šunana pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tokujama pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana
- Ube pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
- Azare pilsēta Nigērijā (_Azare_), Bauči štata ziemeļu daļā
- Alkaleri pilsēta Nigērijā, Bauči štata dienvidaustrumu daļā
- emydidae Purvbruņurupuči - bruņurupuču kārtas dzimta
- reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
- tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
- Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants
- Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
- skraucieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Skrauči" iedzīvotāji
- tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
- Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
- Lejas Tuči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
- Lejas Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
- Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski
- kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji
- Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
- Automedonts Romiešu laikā viņa vārds kļuva par sugas vārdu, ar ko apzīmēja izveicīgu kučieri
- helvella Rumpuči
- lāčpurni Rumpuči ("Helvella")
- Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km
- plucekņi Saplucinātas lupatas vai adījumi; pluči
- kreveles Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica")
- kreveļi Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica")
- rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
- Tenadzuči sk.: Asinadzuči un Tenadzuči
- grose Skaita mērvienība - 12 duči jeb 144 gabali
- dāraukslis Skalu malka (kluči, reti kad garāki par 60-80 cm)
- Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.)
- čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis
- tamagoči Tamaguči
- bežti tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči
- paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2)
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2)
- Luangva upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi
- austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
- laucieši Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji
- Lielie Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukuma variants
- Lelī Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukums latgaliski
- Meža Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Tuči" nosaukuma variants
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem)
- Čivčiši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" nosaukuma variants
- laucieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji
Citās vārdnīcās nav šķirkļa uči.