Paplašinātā meklēšana
Meklējam tonācija.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (33):
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- infleksija Balss modulācija, intonācija.
- detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros.
- iniciēšana Detonācijas procesa ierosināšana sprāgstvielā jeb jutīgākās (iniciējošās) sprāgstvielas sprādziens, kas izraisa citas sprāgstvielas sprādzienu.
- gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes; arī rečitatīvs.
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
- suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
- prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
- intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne.
- detonometrs Ierīce, kas signalizē par detonācijas parādībām motorā.
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
- labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- frāzes supramorfs nesegmentējama valodas vienība, kas īstenojas kā teikuma uzsvars vai teikuma intonācija.
- korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļa prelūdija.
- korāļa prelūdija prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļprelūdija.
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- nots Runas intonācija; balss skanējums.
- balss runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis; arī intonācija
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- detonēt Sprāgt detonācijas (2) ietekmē.
- supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- metakomunikācija Tas, ko vēsta runātāja intonācija, žesti utt. un kas nesaskan ar runātāja teikto.
- cirkumflekss Zilbes intonācija (zilbes akcents), ko apzīmē ar šo zīmi.
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
- metatonija Zilbes intonācijas maiņa vienā un tai pašā morfēmā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tonācija.