Paplašinātā meklēšana

Meklējam taņ.

Atrasts vārdos (70):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (144):

adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs.
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā.
Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
Nīcas pusmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Nīcas novada Otaņķu pagastā.
Rumbasgals apdzīvota vieta (skrajciems) Otaņķu pagastā.
Aesculus pavia asinssarkanā zirgkastaņa.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
Vecotaņķe bijusī Otaņķes lejtece Otaņķu pagastā starp apvadkanālu un Liepājas ezeru.
bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
standzītis Dem. --> staņģis 2(1).
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants.
banažnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banaži" iedzīvotāji.
oteņķnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Otaņķi" iedzīvotāji.
Castanea sativa ēdamā kastaņa.
ēdamais kastanis ēdamās kastaņas auglis.
maroni Ēdamie kastaņi.
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu.
bretoņu valoda indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, ko lieto gk. Bretaņas reģionā Francijā.
Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai.
Aesculus glabra kailā zirgkastaņa.
Aesculus californica Kalifornijas zirgkastaņa.
Kantanjedi Kantaņedi - pilsēta Portugālē.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
kaspars Kastaņa ("Castanea vesca").
kastāns Kastaņa.
krastolis Kastaņa.
krastuļkoks Kastaņa.
skastenājs Kastaņa.
kastanis Kastaņas auglis.
castanea Kastaņas.
Psathyrella spadicea kastaņbrūnā spīgulīte.
Emberiza stewarti kastaņbrūnā stērste.
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
kastanjetes Kastaņetes.
Rodgersia aesculifolia kastaņlapu rodžersija.
kastrolis Kastaņu auglis.
Gyroporus castaneus kastaņu smilšbeka.
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās.
Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
marroni Lielas ēdamas kastaņas.
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem.
koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta.
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
opiliones Māņzirnekļi jeb taņi.
kastaņeta Mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes.
dorupnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
upmaļciemnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļciems" iedzīvotāji.
raudava Nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu; brūnkaklis.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Alre Orē, pilsēta Francijā, Bretaņā, tās nosaukums bretoņu valodā
Purvu upe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Otanka Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Otaņķupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Purvupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Tiltupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Gavieze Otaņķes upes augšteces paralēls nosaukums.
laurciemnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Lauruciems" iedzīvotāji.
lauruciemnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Lauruciems" iedzīvotāji.
mežgalnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji.
otaņķnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Otaņķi" iedzīvotāji.
rudenieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji.
upmaļnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļciems" iedzīvotāji.
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja.
Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja.
dzeltenā zirgkastaņa palsā zirgkastaņa, tās senāks nosaukums.
Aesculus flava palsā zirgkastaņa.
Aesculus hippocastanum parastā zirgkastaņa.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Bresta pilsēta Francijā (_Brest_), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lanestē Pilsēta Francijā ("Lanester"), Bretaņas reģiona Morbiāna departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Lanjona Pilsēta Francijā ("Lannion"), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
Lorjāna Pilsēta Francijā ("Lorient"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 57200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kempēra Pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.).
Renna Pilsēta Francijā ("Rennes"), Bretaņas reģiona un Ilas un Vilēnas departamenta administratīvais centrs, 207200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senbrijē Pilsēta Francijā ("Saint-Brieuc"), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmalo Pilsēta Francijā ("Saint-Malo"), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vāna Pilsēta Francijā ("Vannes"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.).
Mana Pilsēta Kotdivuārā ("Man"), Diuīmontaņas reģiona administratīvais centrs, 116700 iedzīvotāju (2001. g.).
Ivanofrankivska Pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.).
Aesculus carnea sārtā zirgkastaņa.
Aesculus parviflora sīkziedu zirgkastaņa.
Sjantana Sjantaņa, pilsēta Ķīnā.
degunradžvabole Skarabeju dzimtas suga ("Oryctes nasicornis"), liela vabole (garums 26-41 mm), segspārni kastaņbrūni, spīdīgi.
Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas.
staņi Staņas.
stanga Staņģulis.
staņķenīca Staņģulis.
Tanslavs Staņislavs.
Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā.
Lielplatones ūdenskrātuve Staņuvēnu dīķis Lielplatones pagastā.
kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm.
hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā.
šatens Tāds, kam ir kastaņbrūni mati (par cilvēkiem).
Dorupe ūdenstece Dienvidkurzemes novada Grobiņas un Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā, garums - 10 km; Poļupe.
Orbupe Ūdenstece Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā.
Mē Upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka.
Usta Upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka.
Seša Upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka.
Otaņķe Upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe.
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
Vecā Otaņķe Vecotaņķe, bijusī Otaņķes lejtece.
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci.
teriks Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs.
mirigdi Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs.
arniks Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arisa, rekems un džulijs.
rekems Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un džulijs.
džulijs Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un rekems.
arisa Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, rekems un džulijs.
girkičaviļins Viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs.
zirgkastanis Zirgkastaņa (2).
zirgu kastaņa zirgkastaņa.
zirgkastaņaugs Zirgkastaņa.
zirgkastanis Zirgkastaņas (1) auglis.
aesculus Zirgkastaņas.
hippocastanaceae Zirgkastaņu dzimta.
parastais zirgkastanis zirgkastaņu ģints ("Aesculus hippocastanum").
escīns Zirgkastaņu preparātu galvenā aktīvā viela, kam ir pretiekaisuma, kapilāru caurlaidību mazinoša un vēnas tonizējoša darbība.
Kalifornijas zirgkastaņa zirgkastaņu suga ("Aesculus californica").
sārtā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus carnea").
palsā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus flava").
kailā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus glabra").
parastā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus hippocastanum").
sīkziedu zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus parviflora").
asinssarkanā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus pavia").

taņ citās vārdnīcās:

MEV

taņ