Paplašinātā meklēšana
Meklējam svētki.
Atrasts vārdos (26):
- svētki:1
- olsvētki:1
- pasvētki:1
- pārsvētki:1
- pēcsvētki:1
- pussvētki:1
- vidsvētki:1
- kapusvētki:1
- līgosvētki:1
- upursvētki:1
- būdiņsvētki:1
- darbasvētki:1
- pūrimsvētki:1
- šūpuļsvētki:1
- vasarsvētki:1
- vidussvētki:1
- zaļumsvētki:1
- kapsētsvētki:1
- pautiņsvētki:1
- pesachsvētki:1
- valstssvētki:1
- Ziemassvētki:1
- dziesmusvētki:1
- pļaujamsvētki:1
- Vasarassvētki:1
- kapsētassvētki:1
Atrasts vārdu savienojumos (22):
- alus svētki
- augsti svētki
- baznīcas svētki
- bērnu svētki
- Būdiņu svētki
- dziesmu svētki
- gadskārtu svētki
- grāmatas atvēršanas svētki
- kapu svētki
- Līgo svētki
- Maija grāfa svētki
- pilngadības svētki
- Pļaujamie svētki
- Pļaujas svētki
- Pūšļu svētki
- ražas svētki
- reliģiskie svētki
- spāru svētki
- tabernākulu svētki
- trimdas latviešu dziesmu svētki
- trīs lielie baznīcas svētki
- Ziemas svētki
Atrasts skaidrojumos (249):
- Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- kaņepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanupene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanapene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- kanepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
- Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
- fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
- fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām
- reliģiskie svētki baznīcas svētki
- resgalis Beidzamā diena (svētkiem); svētku beigu posms
- izietamcepure Cepure, kas paredzēta svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki
- pussvēki daļēji svētki
- pussvētki daļēji svētki
- pasvētki daļēji svinami svētki
- pasvēki daļēji svinami svētki; pēdējā kādu svētku diena
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
- cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
- cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai
- vigīlija Diena pirms Ziemassvētkiem
- svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena
- cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu
- izietamdrēbes Drēbes, kas paredzētas svētkiem, svinībām, izbraukumiem
- apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē)
- pascha Ebreju Lieldienas; ortodoksu svētki; saldais ēdiens
- Pashā Ebreju Lieldienu svētki
- būdiņsvēki Ebreju svētki
- būdiņsvētki Ebreju svētki
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību
- fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai
- Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu
- anniversārijas Gadskārtējas piemiņas dienas, gada svētki
- rudenāji Gadskārtējie ražas novākšanas svētki
- stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
- Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
- hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām
- Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli
- divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam
- Patrika diena īru nacionālie svētki, ko atzīmē 17. martā
- beirams Islāmticīgo svētki
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā
- macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
- Jaunais gads jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki
- bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam
- Ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
- Šavuots Jūdaistu ražas svētki, kurus svin piecdesmit divas dienas pēc ebreju lieldienām; Pentekosts
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
- Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki
- Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā
- nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki
- pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
- jurģi Jurģu diena - gadskārtas svētki 23. aprīlī; Ūsiņdiena
- patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
- kapsētassvēki Kapusvētki
- kapsētassvētki Kapusvētki
- kapsētsvēki Kapusvētki
- kapsētsvētki Kapusvētki
- atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē)
- opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski
- aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem
- kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres
- Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana
- lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki
- vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents
- kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem
- festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki
- decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem
- Belans Ķeltu mitoloģijā - gaismas svētki, ko svinēja 1. maijā
- beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki
- samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem
- laikmeti Laika meti, senāk gada dalījums pēc 2-4 lieliem svētkiem
- pēcsvētki Laikposms pēc svētkiem
- atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
- paganalia Lauku svētki senā Romā, ko svinēja pēc nobeigtas pļaujas
- lieldienas liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži
- olsvēki Lieldienas; olsvētki
- Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas
- augsti svētki lieli, ievērojami svētki
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību
- maskarāde Masku balle; svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās
- barbekjū Mielasts, svētki, kurā tiek pasniegts uz oglēm cepts ēdiens
- Miķeļi Miķeļa diena (29. septembris); ziemas sākuma svētki latviešu mitoloģijā
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki
- Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu
- bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā)
- Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu
- mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- Šabhu'ot Nedēļas svētki 50 dienas pēc Pashā svētkiem
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem)
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens
- litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā
- gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot
- Olimpija pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs
- Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra
- Pļaujamie svētki pļaujas svētki
- nopļāvības Pļaujas svētki - svinības par godu pļaujas darbu pabeigšanai
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
- gozties Posties svētkiem
- līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
- laukapvākas Raža, pļauja, ražas ievākšana; pļaujas svētki
- apvākas Raža; ražas ievākšanas beigas, svētki pēc ražas ievākšanas beigām
- pļaujamsvētki Ražas ievākšanas jeb pļaušanas darbu pabeigšanas svētki
- apkopības Ražas svētki, pabeidzības, apkūlības
- vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem
- fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs
- Svētais laiks reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem
- visdvēseļu diena Romas katoļu baznīcas svētki, ko svin nākamajā dienā pēc Visu svēto dienas 2. novembrī.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām
- fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki
- ambarvālijas Romiešu auglības svētki maija beigās, kad svinīgā gājienā vadāja ap laukiem upurējamos dzīvniekus
- fornacalia Romiešu labības kaltēšanas svētki februārī
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres
- matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki
- juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
- roš Roš hašanā - jūdaistu Jaungads, svētki,ko svin tišri mēneša 1. vai 2. datumā
- sponsālijas Saderināšanas svētki, derības
- svinīgs saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml); tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi
- Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī
- nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti
- dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
- dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās)
- olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks
- parentāliji Senajā Romā - mirušo piemiņas svētki ar ziedojumiem pazemes dieviem un mirušo dvēselēm (13.-21. februāri)
- kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam
- cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai
- terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam
- Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
- kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu
- eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
- vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; meteņi
- pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu
- matronālijas seno romiešu sieviešu svētki 1. martā
- palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā
- matsuri Sintoistu reliģiskie svētki Japānā
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas
- saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram)
- šparnejs Spāru svētki
- spārnīcas Spāru svētki
- makabiada sporta svētki Izraēlā
- Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats
- sabantujs svētki ar daudziem dalībniekiem, saiets; trokšņaina ballīte, jandāliņš
- devītinis svētki devītajā nedēļā pēc Lieldienām
- rudynuoji svētki rudenī
- atšķirības svētki, atšķirot bērnu no mātes krūts
- pilngadības svētki svētki, ko organizē jaunieši, sasniedzot pilngadību
- ebreju Vasarsvētki svētki, ko svin 50. dienā pēc Lieldienām, atceroties, kā Sīnāja kalnā ražas novākšanas laikā Mozus saņēma Desmit baušļus
- spāru svētki svētki, ko svin pēc spāru uzsliešanas
- visu svēto diena svētku diena, kas Romas Katoļu baznīcā tiek svinēta 1. novembrī, bet austrumu baznīcās - pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem
- Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam
- perikope Svētu rakstu nodaļas, ko lasa pa svētdienām un svētkiem
- sventeļi Svinamie, svētījamie laiki; svētki
- primatas Svinības, svētki
- komeršs Svinīgi studentu korporācijas svētki
- panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
- paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
- izejams tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem
- svinams tāds, kad ir svētki, svinības (parasti par dienu, datumu)
- gods tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu)
- pirmssvētku tāds, kas pastāv, noris(neilgi) pirms svētkiem
- pēcsvētki tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc svētkiem
- sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā)
- apaturijas Trijdienu svētki senās Atēnās par godu jaunekļu uzņemšanai frātrijā
- Trinitatis Trīsvienības svētdiena, svētdiena pēc Vasarsvētkiem
- milēniums tūkstošgades svētki
- umerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī
- ummerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī
- ummurkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī
- biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus
- bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem
- bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
- bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki
- valstssvētki Valsts jubilejas svētki
- līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki
- Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Līgosvētki; Jāņi
- vasarsvētki vasaras svētki
- Vasarsvēki vasarsvētki
- Vasarassvētki Vasarsvētki
- svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas
- izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles
- Hebseds viens no centrālajiem notikumiem senēģiptiešu svētku kalendārā, svētki, ko pirmo reizi svinēja trīsdesmitajā faraona valdīšanas gadā, bet pēc tam ik pēc trim gadiem (dažreiz arī citā laikā), ar mērķi atjaunot faraona fiziskos un garīgos spēkus; svētku kulminācija bija faraona rituālās nāves imitācija
- lēnaji Vīnogu spiešanas svētki Atēnās par godu Dionīsam (aptuveni janvāra beigās)
- līksmība vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2)
- Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības
- Pļaujas svētki zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu
- Nemejas spēles Zevam veltīti svētki - sporta spēles - Senajā Grieķijā, ko katru otro gadu svinēja Nemejas ielejā
- Ziemassvētki ziemas saulgriežu svētki
- Ziemas svētki Ziemas saulgriežu svētki; Ziemassvētki (1), Ziemsvētki (1)
- Ziemīši Ziemassvētki
- trīs lielie baznīcas svētki Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki
- noels Ziemsvētki
- ziemsvēki Ziemsvētki
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī
svētki citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV