Paplašinātā meklēšana
Meklējam svētai.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (58):
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
- jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem.
- džihāda Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
- gazavats Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem.
- Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
- šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
- Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.).
- Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā.
- zebu Hinduistu svētais dzīvnieks.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
- Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- Taišaņs Ķīniešu mitoloģijā - svētais kalns Šaņduņas pussalā.
- aizlūgšana Lūgšana par citiem, ko veic ticīgais uz zemes vai svētais paradīzē.
- bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos.
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- džihāds Musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem; džihāda.
- Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta.
- marabuts Musulmaņu svētais; musulmaņu mūks vientuļnieks.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
- Asīze Pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznmotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti.
- Bhūh, Bhuvah, Suvah populāra vēdiskā mantra, kuras katrs svētais vārds atbilst vienam no Visuma plāniem.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- temenos Senā Grieķijā svētais iecirknis, kurā atradās templis.
- benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa.
- poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu.
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
- Threskiornis aethiopica svētais ibiss.
- melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai.
- Scarabeus sacer svētais skarabejs.
- svētnieks svētais.
- sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais.
- ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju.
- zombijs Vestindijas un ASV dienvidu iedzīvotāju (melnādaino, indiāņu) pagāniskajos ticējumos - svētais pūķis, dievišķais pitons.
- sent- Vietu vārda priekšā, svētais.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa svētai.