Paplašinātā meklēšana
Meklējam svētība.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (18):
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
- baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
- vairogpuķe Dižā aspidistra; mājas svētība.
- negausa Gausas, svētības trūkums.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- berāka Jūdu svētības vai pateicības lūgšana.
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
- žēlastība Lūgšana vai svētība pirms maltītes.
- tefila Lūgšanu virkne, kurā pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
- kongruisms Mācība, ka Dieva žēlastība un svētība savienojama ar cilvēka brīvību.
- nesvētīgs Nesātīgs, nebriedīgs, neapmierinošs, tāds, kam nav svētības.
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei.
- ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
- apostoliskā svētība svētība, ko pāvests sniedz saviem apmeklētājiem.
- svētījiens svētība.
svētība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV