Paplašinātā meklēšana
Meklējam suri.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (73):
- Botopasī apdzīvota vieta surinamā, Sipalivini distriktā Surinamas upes kreisajā krastā
- Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km
- surikavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "surikava" iedzīvotāji
- surikovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "surikava" iedzīvotāji
- surukavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "surikava" iedzīvotāji
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar surinamu un Gviānu
- Eliomys quercinus dārza susuris
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
- Brokopondo distrikts surinamā, robržojas ar Paras un Sipalivini distriktu
- Glis glis dižsusuris
- Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un surinamu
- Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
- surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
- septiņgulētājs lielais susuris ("Glis glis syn. Myoxus glis")
- Brazīlija lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, surinamu un Gviānu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Muscardinus avellanarius mazais susuris
- lazdu susuris mazais susuris
- Dryomys nitedula meža susuris
- smicans Miegapele, susuris
- goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām
- guldenis Naudas vienība surinamā un Nīderlandes Antiļos; attiecīgā naudas zīme
- Ibusona neliela sala Filipīnās, Leites līča dienvidu daļā un surigao šauruma ziemeļaustrumos
- Paramariba Paramaribo, surinamas galvaspilsēta
- Barobo pilsēta Filipīnās, Mindanao salas Liangas līča piekrastē, Karagas reģiona Dienvidsurigao provincē
- Surjāpeta pilsēta Indijā (_suriāpet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 149000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Usurijska pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, Suifunas krastos, 166800 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1935. g. saucās Ņikoļska-Usurijska, 1935.-1957. g. - Vorošilova
- Albina pilsēta surinamā (_Albina_), Maroveines distrikta administratīvais centrs
- Apūra pilsēta surinamā (_Apoera_), Sipalivini distrikta ziemeļrietumos
- Nivnikeri pilsēta surinamā, 11200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Lelidorpa pilsēta surinamā, 14900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Mūngo pilsēta surinamā, 7130 iedzīvotāju (2000. g.)
- Braunsvega pilsēta surinamā, Brokopondo distriktā, Blomesteina ūdenskrātuves ziemeļrietumu krastā
- Brokopondo pilsēta surinamā, distrikta administratīvais centrs
- Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- Dinagata sala Filipīnu austrumos, rietumos surigao šaurums to norobežo no Leites salas, dienvidos Initvana šaurums - no Mindanao salas un dienvidrietumos Dinagatas šaurums - no Siargao salas
- Sandzjana līdzenums Sunļao līdzenuma ziemeļu daļa Sungari un Usuri upstarpā, Ķīnā, lēzens, pārpurvots līdzenums, garums - \~400 km, platums - 120-160 km, augstums - 50-200 m, kalnu palikšņi ar augstumu līdz 627 m, nogulumieži, skujkoku un platlapju meži, purvi, pļavu stepe
- Surikovas grāvis surikavas grāvis, Liepnas pieteka
- SR surinama, valsts divburtu kods
- SUR surinama, valsts trīsburtu kods
- SRD surinamas dolārs; Surinamas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
- Paramaribo surinamas galvaspilsēta (hol. val. "Paramaribo"), osta Surinamas krastā, 20 km no ietekas Atlantijas okeānā, 226000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pipa pipa surinamas krupis
- krupis surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās
- Bigipans surinamas lielākā lagūna, kur sastopami simtiem tūkstošu migrējošo putnu, kas to izmanto kā barošanās vietu, šeit dzīvo arī koši sarkanie ibisi un flamingo; apkārtni veido daudzi strauti, mangrovju audzes, kā arī gan mitrie un gan sausie purvi
- Surinama surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- Nīderlandes Gviāna surinamas Republikas nosaukums līdz 1975. g.
- Oryzaephilus surinamensis surinamas rīsgrauzis
- rīsgrauzis surinamas rīsgrauzis - vaboļu kārtas šaurvaboļu dzimtas suga ("Oryzaephilus surinamensis")
- surirellaceae surirellu dzimta
- campylodiscus surirellu dzimtas ģints
- cymatopleura surirellu dzimtas ģints
- suseris Susuris
- suserītis Susuris
- susers Susuris
- zusers Susuris
- susurs Susuris^1^
- svītrainais skudrceplītis šīs ģints suga ("Myrmotherula surinamensis")
- angasi tauta Nigērijas vidienē, kopā ar tuvu radniecīgajiem ankviem un suriem \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, pakāpeniski asimilējas ar hausiem
- surinamieši tauta, dzīvo surinamā, cēlušies no ievestajiem negroāfrikāņiem vergiem, valoda - holanndiešu (indoeiropieešu saimes ģermāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvinisti)
- Blomesteina ūdenskrātuve ūdenskrātuve surinamā, Brokonpondo distriktā, uzpludināta uz Surinamas upes
- Boļšaja Usurka upe Krievijā, Piejūras novadā, Usuri kreisā krasta pieteka
- Bikina Usuri labā krasta pieteka Krievijā, Piejūras un Habarovskas novadā, garums - 560 km
- Ņikoļska-Usurijska Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Vorošilova Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1935.-1957. g.
- Gajāna valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
- miegonis vāverēm līdzīgi grauzēji; doru peles; susuri
- Aiguņas līgums vienošanās par Krievijas un Ķīnas robežu, kas noteica, ka Amūras kreisais krasts pieder Krievijai, labais - Ķīnai; abas valstis ieguva tiesības kuģot un tirgoties Usuri, Sungari un Amūras krastos
- visurene Visuriene
- surikats zīdītāju tipa plēsēju kārtas mangustu dzimtas suga ("suricata suricata"), neliels dzīvnieks, kas savvaļā sastopams Dienvidāfrikas pustuksnešos
Atrasts piemēros (1):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa suri.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv