susuris2
susuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | susuris | susuri |
| Ģen. | susura | susuru |
| Dat. | susurim | susuriem |
| Akuz. | susuri | susurus |
| Lok. | susurī | susuros |
susurītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | susurītis | susurīši |
| Ģen. | susurīša | susurīšu |
| Dat. | susurītim | susurīšiem |
| Akuz. | susurīti | susurīšus |
| Lok. | susurītī | susurīšos |
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savvaļā lielie susuri riestu sāk maijā pēc pamošanās no ziemas miega.
- Šajā dabas liegumā ir tikai viena susuru suga – meža susuris.
- Vietā, kuru šodien ar susuru pētnieku un viņa asistenti apsekojam,
- Nē, viņas susurus nekas nespēja pamodināt no veselīgā miega.
- Pārbaudot pavasarī izliktos būrīšus, atrasti arī aizsargājamie mazie jeb lazdu susuri.