Paplašinātā meklēšana
Meklējam stilba.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus.
- mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti.
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- meroparestēzija Augšstilba parestēzija.
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku.
- ūkšķis Cūkas stilba kauls.
- bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis.
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls.
- grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums.
- lielkauls Liels 2, lielais liela kauls, stilba kauls.
- sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- Ahilleja cīpsla papēža cīpsla, kas iet uz apakšstilba muskuļiem.
- Ahileja cīpsla papēža cīpsla, kas no apakšstilba ikru un plekstveida muskuļiem iet uz papēža kaulu.
- mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
- tibialģija Sāpes lielajā apakšstilba kaulā.
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras.
- intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
- olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā.
- lielakauls Viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem.
- kājgals Vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls.
stilba citās vārdnīcās:
MEV