Paplašinātā meklēšana
Meklējam stamen.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (39):
- protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments.
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts; arī postaments.
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- institutio Mantinieka iecelšana testamentā.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
- likumiskā mantošana mantojuma pāreja mantiniekam likumā paredzētajā kārtībā, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai ja tie nav spēkā, vai arī, ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta mantojuma daļa.
- testamentārā mantošana mantošanas kārtība, kas noteikta ar mantojuma atstājēja likumā paredzētajā kārtībā taisītu testamentu.
- intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments.
- ab intestato mantot, likumiska mantošanas kārtība, bez testamenta vai līguma.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
- codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem.
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- kodicills Pēdējās gribas izteikšana priekš nāves, ar ko pārgroza dažā ziņā testamentu.
- beneficiārs persona, uz kuras vārda izrakstīts akreditīvs, naudas pārvedums vai testaments; apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs.
- pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma.
- testamenta apstrīdēšana prasības iesniegšana tiesā, apstrīdot testamenta spēku pilnībā vai daļēji, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam.
- testamenta izpildītājs rīcības spējīga persona, kuru iecēlis mantojuma atstājējs testamentā vai citā viņa gribas aktā nolūkā, lai tiktu izpildīts testaments, kas stājies likumīgā spēkā.
- hereditas Romiešiem mantojums, plašākā nozīmē vispār mantošanas tiesība kā pēc testamenta, tā likuma.
- praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu.
- testamentārs Saistīts ar testamentu, tam raksturīgs.
- intestāts Tāds, kas nomiris bez testamenta un nav atstājis savus mantiniekus.
- testēt Taisīt testamentu, novēlēt kaut ko testamentā.
- nedalāma manta termins savstarpējā testamentā, kas nozīmē, ka mantu nedrīkst sadalīt pirms pārdzīvojušā laulātā nāves.
- legāts Testamentā dots īpašs uzdevums (par labu kādam), kas jāizpilda mantiniekam.
- testamentārijs Testamenta izpildītājs.
- kodicilis testamenta papildinājums.
- kodicils Testamenta papildinājums.
- testators Testamenta sastādītājs.
- savstarpējs testaments testaments, kurā viena kopīga akta veidā divas vai vairākas personas savstarpēji ieceļ viena otru sev par mantinieku.
- tesmente Testaments.
- testamente Testaments.
- testamentum Testaments.
- testamentifactio Testatoram testamenta taisīšanai nepieciešama testēšanas spēja, kā arī mantiniekiem un legatariem vajadzēja būt spējīgiem iegūt mantojumu.
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa stamen.