Paplašinātā meklēšana
Meklējam stabs.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (46):
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- trīsrocis Ceļu rādītājs (stabs) ar 3 rādītājiem ("rokām").
- stabiņš Dem. --> stabs.
- pālis Gruntī iedziļināts stabs kuģu pietauvošanai.
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols.
- maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
- pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- stamba Memoriāls monolīts akmens stabs budisma mākslā.
- ramma Miets, stabs.
- stakls Miets, stabs.
- pusstabs Neliels stabs.
- stuburiņš No māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- reklāmas (arī reklāmu) stabs reklāmstabs.
- obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs.
- sālsstabs Savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- laiska Soda stabs, kauna stabs.
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai).
- tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- braķis Šūpotņu sānu stabs.
- slietene Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
- slietenis Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
- stabiņš Termometra, barometra elements - caurulē iepildīta viela; stabs (3).
- obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili.
- štanga Vārtu stabs vai pārliktnis (piem., futbolā).
- jupa Vēdiskajā rituālā upurēšanas stabs, kas simbolizē sargu un triju pasauļu - debess, gaisa un zemes - aizstāvi; tas simbolizē arī rituāla telpas vertikālo asi un pasaules koku.
- veršte Versts stabs.
- štoks Vertikāla vai stāva stipri izstieptas formas iežu intrūzija; stumbenis; stabs.
- menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
- stabausis Vertikāls balsts, stabs, kārts.
- stabūzis Vertikāls balsts, stabs, kārts.
- ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums; uguns stabs.
- viesuļa stabs viesuļstabs.
- kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
- selukša zivju aizsprosta gareniskais stabs.
- maigle Žuburains stabs tīklu uzkāršanai.
stabs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV