Paplašinātā meklēšana
Meklējam spārnot.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (31):
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
- spārnīte dem. --> spārnots
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību
- Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā
- Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus
- Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
- Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
- Karšiptars Irāņu mitoloģijā - spārnota dievība, ūdens stihijas aizgādnis, ko attēloja putna izskatā
- isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
- naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
- atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
- spārnojums paveikta darbība, rezultāts --> spārnot
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem)
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
- Euonymus alatus spārnotais segliņš
- ZBSR uz zemes bāzēta spārnotā raķete (spec.)
- spārnotība vispārināta īpašība --> spārnots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
spārnot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV