Paplašinātā meklēšana
Meklējam slikta.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (149):
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
- aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
- vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes.
- miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana.
- būre Būda, sliktas kvalitātes ēka.
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
- sliktiņa Dem. --> slikta.
- paprasts Diezgan sliktas kvalitātes.
- sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
- dvaga Dvinga, slikta smaka.
- plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt.
- planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu).
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
- grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
- čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
- ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš.
- vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments.
- veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes.
- grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
- ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa.
- ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta.
- kacere Īsa, slikta bise.
- stebere Īsa, slikta bise.
- zaņķēt Izplatīt baumas, sliktas valodas.
- apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- suklacis Kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds.
- cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā.
- naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam.
- merklis Lamuvārds sliktam bērnam.
- žabis Lamuvārds sliktam cillvēkam.
- bruslaks Lamuvārds sliktam cilvēkam.
- apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē.
- gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
- elne Ļoti slikta vieta.
- situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
- močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
- koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
- ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
- ķurķis Maza, slikta būdiņa.
- šļupe Maza, slikta laiva.
- čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba.
- ļurķis Maza, slikta pīpe.
- važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas.
- ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens.
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
- suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
- nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
- rēdans Neīsts, sliktas kvalitātes, nelabs.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
- pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
- pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
- pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
- štruntīgs Nevērtīgs; niecīgs; sliktas kvalitātes.
- nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- stigt (biežāk grimt) purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- grēks nosodāma, slikta rīcība; netikums
- nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
- bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
- grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
- blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt.
- hiperamnēzija pastiprināti slikta atmiņas spēja.
- bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
- ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe.
- šļuška prostitūta, slikta sieviete.
- plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
- dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.).
- salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana.
- ķipja skalaimi saka par sliktas kvalitātes ēdienu.
- atcilt Sakristies (par mīklu sliktas kvalitātes rauga dēļ).
- čora Sakritusi būda, slikta pajumte.
- iepelt Sākt izplatīt sliktas baumas, celt neslavu.
- salaka Samazgas; slikta putra.
- salaks Samazgas; slikta putra.
- subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes.
- aiztvankt Sasmakt, kļūt sliktam (sacīts par gaisu).
- čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
- sasikšņojums savārstījums (no slikta dzejnieka darba).
- piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam.
- slita Siena, labības pants; slikta.
- nemāte Sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte.
- miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- pļuras Slapja, slikta smilts zeme.
- putāksnis slikta ceļa posma nosaukums.
- lēta gaume slikta gaume; neizsmalcināta gaume.
- peiza slikta māksla, melnā māksla.
- skābs prāts slikta oma.
- nelaba slava slikta reputācija; neslava.
- slikta (arī nelaba) slava slikta reputācija; neslava.
- šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta.
- čarba zeme slikta, smilšaina augsne.
- sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd.
- mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība.
- ķīla ceļš sliktas kvalitātes ceļš.
- zirgu šņabis sliktas kvalitātes degvīns.
- susna Slikti pagatavots ēdiens, slikta zupa.
- šats Stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- plorza Šķidrs sliktas kvalitātes ēdiens.
- neatminīgs Tāds, kam ir slikta atmiņa.
- neļoms Tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis.
- čarba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
- čorba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
- nebaudāms Tāds, kas, piemēram, sliktas garšas dēļ nav izmantojams uzturā.
- neražīgs Tāds, kur iegūst sliktas, mazas ražas (par augsni, platību).
- neražīgs Tāds, no kā iegūst sliktas, mazas ražas (par augiem).
- pļekains Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
- pļekans Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
- pļekaiņš Tāds, no kura var pagatvot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
- koļļa Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
- ķolla Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
- moļļa Tas, kas ir sajaukts, samaisīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām).
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- imma Untums, stūrgalvība, slikta daba.
- uzzāģēt Uzspēlēt (ar sliktas kvalitātes vijoli).
- kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
- čapele Veca, slikta kaste.
- tuļķis Veca, slikta pīpe.
- nārzeles Vecas, sliktas zirglietas.
- koļķis Vēmiens; slikta dūša.
- mid viduvējs, sliktas kvalitātes.
- čīgas Vijole (slikta).
- introskopija Vizuāla objektu, parādību un procesu novērošana optiski necaurspīdīgās vidēs un priekšmetos vai sliktas redzamības apstākļos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa slikta.