Paplašinātā meklēšana
Meklējam slēpjot.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (16):
- kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- gaišā dienas laikā klaji, atklāti, neslēpjoties.
- veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
- dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
- priķiriķ Noslēpt zagto, nododot to citam vai noslēpjot citā vietā.
- puspazagšus pa pusei slēpjoties.
- piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atklāts Tāds, kas izsaka visu vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas un jūtas; vaļsirdīgs.
- taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
- slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
- čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa slēpjot.