Paplašinātā meklēšana
Meklējam skrops.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (88):
- blikstene Acs plakstiņš, skropstas.
- skrapste Acs skropsta.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
- mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- skropstiņas Dem. --> skropstas.
- polistihija Divas vai vairākas skropstu rindas plakstiņā.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- stentors Infuzorija ar nevienmērīgu skropstiņu sadalījumu.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu
- bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus.
- bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
- epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu.
- noslīgt Lēni nolaisties (par plakstiņiem, skropstām).
- pārpiere Matu skropsta uz pieres.
- daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra").
- apēnot Mest ēnu (uz seju, acīm) - par matiem, skropstām.
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
- Trichaster melanocephalus milzu skropstzvaigzne
- stereocilijas Nekustīgas skropstiņas dažu epitēlijšūnu brīvajā virsmā.
- heterokontas Nevienādskropstainās aļģes, izskatā atgādina hloroficejas jeb zaļaļģes.
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- cili- Norāda uz skropstām.
- cilio- Norāda uz skropstām.
- bazālais ķermenītis paplašinājums skropstaino šūnu skropstiņu pamatā
- kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija.
- nefrostoma Piltuvīte ar skropstiņām - nefrīdiju atvere dzīvnieka ķermeņa dobumā.
- skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ciliektomija Plakstiņa skropstu daļas nogriešana.
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- skrobs savienojumā "acs skrobs" - skropsta (1)
- Ptilidium ciliare skropstainā dūnīte
- Hedwigia ciliata skropstainā hedvīgija
- Cruciata laevipes skropstainā krustmadara
- Melica ciliata skropstainā pumpursmilga
- Riccia ciliata skropstainā ričija
- Colchicum cilium skropstainā vēlziede
- Collybia cirrhata skropstainā vērdiņsēne
- Lysimachia ciliata skropstainā zeltene
- Geastrum fimbriatum skropstainā zemeszvaigzne
- Tulostoma fimbriatum skropstainais kātpūpēdis
- infuzorijas skropstaiņi - vienšūņu nodalījuma klase ("Infusoria")
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata")
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
- trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina").
- dendrokomēta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Dendrocometes"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- acineta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints.
- acu spuras skropstas
- Arabis blepharophylla skropstlapu arābe
- Darmera trichophylla skropstlapu liellape
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- falangoze Stāvoklis, kad skropstas aug rindās.
- suctoria Sūcējskropstaiņi - skropstaiņu tipa klase.
- sūcējinfuzorijas Sūcējskropstaiņi.
- skropstaiņi Šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas.
- caurīte Šūnas balsta struktūra; tās veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- garskropstains Tāds, kam ir garas skropstas (parasti par acīm).
- skropstains Tāds, kam ir, parasti biezas, garas, skropstas (1).
- mukociliārs Tāds, kas attiecas uz gļotām un epitēlijšūnu skropstiņām elpceļos.
- rhabdocoela Taisnzarnas skropstiņtārpi.
- milfoze Uzacu un skropstu trūkums.
- gastrotricha Vēderskropstaiņi.
- vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots.
- virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju.
- apiosoma Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu tipa skropstaiņu klases ģints.
- skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi.
- skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs.
- milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
skrops citās vārdnīcās:
MEV