Paplašinātā meklēšana
Meklējam siņa.
Atrasts vārdos (51):
- siņa:1
- osiņa:1
- Usiņa:1
- siņaks:1
- ausiņa:1
- desiņa:1
- Jasiņa:1
- kosiņa:1
- Lisiņa:1
- māsiņa:1
- pisiņa:1
- posiņa:1
- Posiņa:1
- rasiņa:1
- tasiņa:1
- zosiņa:1
- blusiņa:1
- brusiņa:1
- lapsiņa:1
- Lapsiņa:1
- plesiņa:1
- Talsiņa:1
- tiesiņa:1
- Timsiņa:1
- tumsiņa:1
- Tumsiņa:1
- virsiņa:1
- mūsiņas:1
- rasiņas:1
- dadasiņa:1
- Palasiņa:1
- plaisiņa:1
- pusosiņa:1
- asiņaini:1
- asiņains:1
- biksiņas:1
- blusiņas:1
- klusiņam:1
- kresiņas:1
- Lapsiņas:1
- patumsiņa:1
- tēvmāsiņa:1
- dadasiņas:1
- lapblusiņa:1
- puišmāsiņa:1
- vairvasiņa:1
- atbalsiņas:1
- misiņausis:1
- baltblusiņa:1
- māsiņaudums:1
- medniekdesiņa:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (163):
- Psylla mali ābeļu lapblusiņa.
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- Psylla alni alkšņu lapblusiņa.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem).
- haimatūrija Asiņaina urīna izdalīšanās.
- pilonis Asiņains pampums, augonis.
- bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
- sangvinolents Asiņains; ar asins piejaukumu.
- asiņaini Asiņains.
- asinains Asiņains.
- asiņots Asiņains.
- ašņainis Asiņains.
- ašņains Asiņains.
- ašņots Asiņains.
- dakriohemoreja Asiņainu asaru atdalīšanas.
- hromodakrioreja Asiņainu asaru izdalīšanās.
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta.
- blusiņas Blusiņa.
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
- Psylla pyri bumbieru lapblusiņa.
- Heterotrioza apicalis burkānu lapblusiņa.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- distrihija Divu matu augšana no viena mata maisiņa.
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums.
- sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts.
- ļuļa kebabs ēdiens no aitas maltās gaļas: nelielas kotletes vai desiņas ar pikantām piedevām un garšvielām.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- Timseņš Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers.
- Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
- Jungermannia leiantha gludkausiņa jungermannija.
- mukosangvinolents Gļotaini asiņains.
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti.
- hidrohematocēle Hidrocēle ar asiņainu saturu.
- utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums.
- gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- zvaižņot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm.
- zvaižot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm.
- lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis.
- elzene Kalcenis, osiņa.
- misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš.
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
- krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
- Frankfurtes desiņas kūpinātas desiņas, piemērotas cepšanai vai vārīšanai.
- psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- psyllodea Lapblusiņas.
- Vulpecula Lapsiņa, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Vul Lapsiņa, neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Lapsiņu kakts Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapsiņas" nosaukuma variants.
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- Lisena Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
- Lisene Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
- Lisina Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
- Lisinis Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
- Lisna Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
- Nadziņa Lisiņa, paralēls nosaukums tā augštecē.
- Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
- Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
- Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
- Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
- Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā.
- Aizkārkles pilskalns Lisiņas pilskalns Barkavas pagastā.
- Bozēnu pilskalns Lisiņas pilskalns Barkavas pagastā.
- Būzēnu pilskalns Lisiņas pilskalns Barkavas pagastā.
- posinieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Posiņa" iedzīvotāji.
- mehanurģija Mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
- droztaliņa Māsiņa; tautu meita.
- drozteliņa Māsiņa; tautu meita.
- droztiņa Māsiņa; tautu meita.
- ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki).
- folikulīts mata maisiņa strutains iekaisums, ko ierosina stafilokoki.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis.
- jaktsdesa Medniekdesiņa.
- medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- jaktene Mednieku desiņa.
- švunkdesa Mednieku desiņa.
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
- drostaliņa Meitenīte, māsiņa.
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
- misiņots Misiņa krāsā.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- buras gredzens misiņa riņķis, ko iešuj buras stūros, lai palielinātu tās izturību.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- muzīvzelts Mozaīkas zelts - misiņa šķirne, ko lieto mākslas amatniecībā, sastāv no 65% vara un 35% cinka.
- trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem.
- tubulārie zvani mūzikas instruments, ko veido statīvā iekārtu dažāda garuma misiņa cauruļu komplekts.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- kariete neliels 17. gs. pulkstenis, ko var ievietot speciālā misiņa kārbā ar misiņa pamatni unrokturi augšdaļā.
- lietenītis Neliels misiņa katliņš.
- lietnis Neliels misiņa katliņš.
- Bērtuļa nakts nežēlīga, asiņaina izrēķināšanās ar pretiniekiem; masveida iznīcināšana.
- hemopielektāzija Nieres bļodiņas paplašināšanās asiņaina šķidruma uzkrāšanās dēļ.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- saktosalpinkss Olvada maisveida paplašinājums, kas pildīts ar strutainu vai asiņainu šķidrumu.
- mātīte Osiņa uzkāršanai.
- ausiņa Osiņa.
- ovāli Ovālveidīgas misiņa līnijas spiedogu un sludinājumu salikšanai.
- kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
- misiņot Pārklāt (secīgi) ar misiņa komponentiem.
- Pasinecas ezers Pasiņas ezers Kastuļinas pagastā.
- hemorāģisks pemfigs pemfigs ar asiņainu pūšļu saturu.
- menhidroze Periodiski asiņaini sviedri menstruāciju vietā.
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
- luķis Pīpes misiņa vāks, pīpes apkalums.
- osheoplastika Plastiska sēklinieku maisiņa operācija.
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
- sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam.
- mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija.
- Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils.
- ridikils Rokdarbu somiņa izrakstīta drēbes maisiņa, tīkliņa vai metāla pinuma veidā, ko lieto adīkļu, izšuvumu, mežģīņu darbu u. tml. ievietošanai.
- kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja.
- suspensorijs Saite sēklinieka maisiņam.
- delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
- misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti.
- enterošeocēle Sēklinieka maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
- orhidoptoze Sēklinieka noslīdējums, ko izraisa sēklinieku maisiņa atslābums vai varikocēle.
- osheoma Sēklinieku maisiņa audzējs.
- osheohidrocēle Sēklinieku maisiņa hidrocēle.
- osheīts Sēklinieku maisiņa iekaisums.
- enterosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
- hidrosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir šķidrums.
- enterocisto-ošeocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
- enterocistoosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
- buciņu josta senāk no brieža ādas šūdināta josta ar misiņa sprādzi, kas bij rotāta buciņu tēliem reljefā.
- sesterce Senromiešu sudraba (vēlāk misiņa) sīknauda, denāra ceturtdaļa.
- čevapčiči Serbu ēdiens no maltas liellopu gaļas un maltas cūkgaļas ar garšvielām; arī grilētas maltas gaļas desiņas ar sīpoliem.
- Trialeurodes vaporariorum siltumnīcu baltblusiņa.
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus".
- metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
- sausiņveida Tāds, kas pēc formas, konsistences u. tml. ir līdzīgs sausiņam.
- Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
- mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm.
- regales Vara vai misiņa skārda strēmeles ar kvadrātisku šķērsgriezumu, ko lieto stieples izgatavošanai.
- Varijas strauts Vasijas strauts, Lisiņas pieteka.
siņa citās vārdnīcās:
MEV