Paplašinātā meklēšana
Meklējam serde.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (77):
- epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes
- serds Auga, tā daļas serde
- bezserdes transformators augstfrekvences transformators bez feromagnētiskas serdes; Teslas transformators
- Teslas transformators bezserdes transformators
- platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu
- rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta
- ņidre Bojāta koka serde
- ferītatmiņa Brīvas meklēšanas atmiņa, kuras šūnas ir magnētserdes elementi; lietoja līdz 20. gs. 70. gadiem
- sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes
- magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem
- malējie dēļi dēļi, kas izzāģēti aiz centrālā vai serdes dēļa
- dvīņserde Divas (retāk vairākas) serdes vienā koka stumbrā
- stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu
- fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni
- tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads
- maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem
- serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu
- paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu
- ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai
- apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji
- gnēze Kāposta, burkāna serde
- kūle Kāpostgalvas serde, kodols
- kacēns Kāpostu galviņas serde (kāta gals)
- jēdriņš Koka serde
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
- cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
- mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra
- jūgs Magnētvada daļa, kas savieno serdes, uz kurām atrodas spoļu tinumi
- aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss
- krāsu velme metāla serdenis, uz kura uzklāta elastīga polimēra kārta, kas paredzēts iespiedkrāsas uzklāšanai uz iespiedformas
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
- krešers neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā
- centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde
- kerns no urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību
- medulektomija Orgāna serdes, piem., virsnieru serdes izgriešana
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- inkogrāfs pildspalva, kuras serdenis pildīts ar speciālu tinti rasēšanai
- serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot
- ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
- ferorezonanse Rezonanse starp viena tīkla elementa kapacitāti un cita piesātinātas magnētserdes elementa induktivitāti
- idra Sapuvusi koka serde
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes
- medullīns Savāda viela, ko dabū no dažu augu serdes
- serdeksnis serde
- spole serdenis ar uztītu vadu; solenoīds
- Cyathea medullaris serdes ciateja
- novirzītā serde serdes ekscentrisks novietojums; parasti izpaužas stumbra ovālumā
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
- izjaucamā spole spole, ko var izjaukt divās daļās, lai ērti izņemtu vai ievietotu uz serdeņa uztītu filmu
- hiperhromafīnisms stāvoklis, kas rodas no virsnieru serdes hromafīno šūnu vai citu novadu hromafīnās sistēmas pārmērīgas sekrēcijas un izpaužas kā arteriālās hipertensijas paroksismi
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu
- pārejas vilnas šķiedras šķiedras, kuru šķērsgriezumā vietām izveidojies trešais slānis – serdene
- sauskaulains tāds (koks), kam nav resna serde
- serdains tāds, kam ir serde; tāds, kura sastāvā ir serde
- bezserdes tāds, kam nav serdes
- serdēknis tāds, kas gatavots no koka serdes
- hromafīns tāds, kas viegli krāsojas ar hroma sāļiem, piem., virsnieru serdes šūnas; tāds, kam piemīt tieksme saistīt hromu un tā sāļus
- virskārtas nostiprināšana tehnoloģiski paņēmieni (virskārtas plastiskā deformācija, virskārtas rūdīšana), ar kuriem palielina virskārtas cietību, stiprību, nodilumizturību, saglabājot detaļas serdes daļā lielu stiprību, pretošanās spēju triecieniem
- sausais transformators transformators, kura serde ar tinumiem atrodas gaisā (pretstatā eļļas transformatoram)
- eļļas transformators transformators, kura serde ar tinumiem iegremdēta ar transformatoru eļļu pildītā slēgtā tvertnē
- vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem
- mirušie matiņi vilnas matiņi, kam serdes kārta aizņem matiņa lielāko daļu, tāpēc tie lūst un neder pārstrādāšanai
- pārejas mati vilnas matiņi, kas ir rupjāki par dūnvilnu, bet smalkāki par akotmatiem; sastāv no zvīņu kārtas, korķa kārtas, dažreiz arī no serdes kārtas
- feohromocīti Virsnieru serdes šūnas
serde citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV