Paplašinātā meklēšana

Meklējam sauss.

Atrasts vārdos (26):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (176):

abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana.
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai.
asekretorisks Bez sekrēcijas, sauss.
Lonicera x brownii Brauna vīteņsausserdis.
bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss.
timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
Lonicera pileata cepurīšu sausserdis.
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
Lonicera edulis ēdamais sausserdis.
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
Lonicera acuminata gurķu vīteņsausserdis.
smailais vīteņsausserdis gurķu vīteņsausserdis.
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis.
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis.
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums.
grods laiks ilgstošs sauss laiks.
nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis.
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
Lonicera kamtschatica Kamčatkas sausserdis.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai.
kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji.
Lonicera korolkowii Koroļkova sausserdis.
Milas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa starp Kūras un Araksas ielejām, Azerbaidžānā, rietumu daļā līdzenums, ko saposmo šauras sengravas, austrumos — zemiene (zjl.), sauss subtropu klimats.
Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
pačabans Labi (diezgan) sauss un viegls (par sienu).
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas.
Lonicera ledebourii Ledebūra sausserdis.
vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats.
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs.
sauss kā pulveris ļoti sauss, izžuvis.
kā skals ļoti sauss.
otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai.
Lonicera morrowii Morova sausserdis.
Lonicera sempervirens mūžzaļais vīteņsausserdis.
brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids.
koka dieviņš neiejūtīgs, sauss cilvēks.
krempelis Neliels, sauss klepus.
krencelis Neliels, sauss klepus.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
sausens Pa daļai sauss.
Lonicera caerulea var. pallasii Pallasa sausserdis.
Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
Lonicera xylosteum parastais sausserdis.
meža sausserdis parastais sausserdis.
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
Lonicera caprifolium parastais vīteņsausserdis.
sausīgs pasauss.
pasauksnējs Pasauss.
sausans Pasauss.
susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna.
bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.).
contradictio in adiecto pretruna starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu, piemēram, "sauss ūdens".
saušņājs samērā sauss (1).
sausnējs Samērā sauss (1).
sausnijs Samērā sauss (1).
pasauss Samērā, arī mazliet sauss.
trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
pēle saulainss, sauss, karsts laiks.
sauseklis Sausenis, sausserdis.
sec sauss (par vīnu).
sausoklis sauss koks.
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
dvīņsēklenis sauss sēkleņu skaldauglis, kas veidojas no divcirkņu sēklotnes.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
sauspūta Sauss vējš; sauss vējains laiks.
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
izžāvēts kokmateriāls sauss, vairākus gadus telpās ar pazeminātu gaisa mitrumu nostāvējies kokmateriāls.
susens sauss; pasauss.
sausavietis sausserdis ("Lonicera").
Hemaris fuciformis sausseržu sfings.
gurķu vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera acuminata").
zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta.
Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu.
parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
ēdamais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera edulis"), Latvijā introducēta.
smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima").
Henrija vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera henryi").
Japānas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera japonica").
Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta.
Koroļkova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera korolkowii").
Ledebūra sausserdis sausseržu suga ("Lonicera ledebourii").
Morova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera morrowii").
spožais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera nitida").
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā.
cepurīšu sausserdis sausseržu suga ("Lonicera pileata").
mūžzaļais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera sempervirens").
Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta.
Tēlmaņa vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera tellmaniana").
Brauna vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x brownii").
Hektora vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x heckrottii").
parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum").
kaltoņa Sausums (pastāvīgs sauss laiks).
sausin savienojumā "sauss" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
ahēnijs Sēklenis - sauss neveronis ar 1 sēklu.
extra dry sevišķi sauss.
činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā).
slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku.
masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium").
Lonicera fragantissima smaržīgais sausserdis.
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
Lonicera nitida spožais sausserdis.
apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš.
auris Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš.
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
zilganā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus coeruleus"), attīstās un barojas uz sausseržiem.
kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
ekstratimpānisks Tāds, kas atrodas ārpus vidusauss.
izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
nesauss Tāds, kas nav sauss.
vilksts Tāds, kas vēl nav īsti sauss.
Lonicera tatarica Tatārijas sausserdis.
Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis.
arīdais klimats tuksnešiem un pustuksnešiem raksturīgs sauss kontinentālais klimats ar nelielu nokrišņu daudzumu.
Lonicera periclymenum Vācijas vīteņsausserdis.
Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
pussauss Vidēji sauss.
aerootīts Vidusauss iekaisums barotraumas rezultātā.
mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā.
timpanosimpatektomija Vidusauss mediālās sienas nervu pinuma izoperēšana, lai mazinātu patoloģiskus trokšņus ausīs.
vidauss Vidusauss.
kāpslītis Viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā.
āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
sausums Vispārināta īpašība --> sauss(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats.
Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats.
zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā.
Lonicera caerulea var. caerulea zilais sausserdis.

sauss citās vārdnīcās:

MLVV

sauss

LLVV

sauss

MEV

sàuss