Paplašinātā meklēšana
Meklējam rida.
Atrasts vārdos (146):
- rida:2
- rida:1
- ridas:1
- Brida:1
- Grida:1
- korida:1
- Lerida:1
- Merida:1
- Ohrida:1
- Florida:1
- hydrida:1
- korrida:1
- boridae:1
- Ēridana:1
- laridae:1
- miridae:1
- muridae:1
- paridae:1
- skridas:1
- eucarida:1
- galerida:1
- stavrida:1
- acaridae:1
- aderidae:1
- cleridae:1
- Eridanus:1
- gerridae:1
- gliridae:1
- indridae:1
- iridales:1
- Koridala:1
- phoridae:1
- pieridae:1
- pipridae:1
- Šeridana:1
- tridacne:1
- viridans:1
- ascaridae:1
- asteridae:1
- byturidae:1
- bridaliņa:1
- homaridae:1
- icteridae:1
- iridaceae:1
- lemuridae:1
- leporidae:1
- melyridae:1
- menuridae:1
- mymaridae:1
- noteridae:1
- oestridae:1
- osmeridae:1
- paguridae:1
- satyridae:1
- sciaridae:1
- sciuridae:1
- siluridae:1
- skridalas:1
- viperidae:1
- peracarida:1
- ascaridata:1
- castoridae:1
- chydoridae:1
- colubridae:1
- dasyuridae:1
- dicruridae:1
- elateridae:1
- ephydridae:1
- gridairons:1
- histeridae:1
- iridalģija:1
- lampyridae:1
- passeridae:1
- pisauridae:1
- scombridae:1
- viverridae:1
- ennaetērida:1
- acroceridae:1
- cantharidae:1
- geometridae:1
- lymantridae:1
- oedemeridae:1
- palinuridae:1
- phalacridae:1
- tioridazīns:1
- tridacnidae:1
- triuridales:1
- viviparidae:1
- accipitridae:1
- ecdyonuridae:1
- Floridakīzas:1
- fungivoridae:1
- hippuridales:1
- iridavulsija:1
- leptoceridae:1
- leptodoridae:1
- mitridatisms:1
- oecophoridae:1
- orthoperidae:1
- pāridarījums:1
- pāridarītājs:1
- physeteridae:1
- sagittaridae:1
- sminthuridae:1
- cephalocarida:1
- mystacocarida:1
- acipenseridae:1
- anthophoridae:1
- aphrophoridae:1
- berberidaceae:1
- bothrideridae:1
- calliphoridae:1
- cyclopteridae:1
- climacteridae:1
- coleophoridae:1
- Floridablanka:1
- hydrometridae:1
- hippuridaceae:1
- indicatoridae:1
- larvaevoridae:1
- myocastoridae:1
- pyrrhocoridae:1
- procellaridae:1
- pterophoridae:1
- rhacophoridae:1
- rhipiphoridae:1
- salamandridae:1
- trichoceridae:1
- chirocentridae:1
- syringoporidae:1
- sphareoceridae:1
- balaenopteridae:1
- dryopteridaceae:1
- ptychnopteridae:1
- stromatoporidae:1
- lyginopteridatae:1
- margaritiferidae:1
- phoenicopteridae:1
- recurvirostridae:1
- thelypteridaceae:1
- cordulegasteridae:1
- dehidrokoridalīns:1
- monoblepharidaeae:1
- chaetochloridaceae:1
- pleurochloridaceae:1
- sulfametoksipiridazīns:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (349):
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čatahūčī Apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Englvuda Apdzīvota vieta ASV ("Englewood"), Floridas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Forkornersa Apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Floridas štatā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frūtkova Apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džespera Apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Laivoka Apdzīvota vieta ASV ("Live Oak"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi Apdzīvota vieta ASV ("Newberry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pālmsitija Apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pālmhārbora Apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmveli Apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Painhilsa Apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Poinsiana Apdzīvota vieta ASV ("Poinciana"), Floridas štatā, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portšarlota Apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sankarlospārka Apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Taunenkantri Apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Triniti Apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raita Apdzīvota vieta ASV ("Wright"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
- dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida").
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
- astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās.
- Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Evergleidas nacionālais parks atrodas Floridas štatā, ASV, Floridas pussalas dienvidos, izveidots 1917. g., platība - 6107 km^2^.
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie.
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas.
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
- kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida").
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bridelīte Bridaliņa.
- viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā.
- fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu.
- parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
- koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae").
- parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints.
- chaetochloris Chaetochloris consociata - tetrasporu rindas dzimtas "Chaetochloridaceae" suga.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama.
- odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā.
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama.
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- Swida florida Floridas grimonis.
- Fortmaijersa Fortmaiersa - pilsēta ASV, Floridas štatā.
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
- botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints.
- goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
- Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km.
- trīspirkstu kaija kaiju suga ("Rissa tridactyla"), kas Latvijā ir rets maldu viesis.
- Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
- Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
- drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
- sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Chirocentridae").
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- krāšņā korinte korintu suga ("Amelanchier florida").
- korida Korrida.
- Cornus florida krāšņā suņkoka "Benthamidia florida" nosaukuma sinonīms.
- Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
- dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
- ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
- putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
- līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
- kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
- puvummuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
- ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
- slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
- pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
- leptodora Lapkājvēžu kārtas kladoceru apakškārtas dzimta ("Leptodoridae"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā.
- salaka Lašveidīgo kārtas dzimta ("Osmeridae"), 6 ģintis, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga un 1 tās forma.
- Maiami latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Floridas štatā, izveidojās 1930. gados, kad tur apmetās \~100 latviešu, 1980. gados, bija \~300 latviešu.
- cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss.
- zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida").
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- baksis Nāšu spindele jeb degunspindele ("Oestridae).
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- Vālveida neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria clavata syn. Neoporteria nigrihorrida").
- briesmīgā neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria horrida", senāk "Neoporteria tuberisulcatus").
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu.
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
- pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
- pārinodarījums Pāridarījums.
- Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.).
- hibrīdiskā petūnija petūniju suga ("Petunia x hybrida").
- vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
- hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā.
- Altamontspringsa Pilsēta ASV ("Altamonte Springs"), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apopka Pilsēta ASV ("Apopka"), Floridas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bartova Pilsēta ASV ("Bartow"), Floridas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belgleida Pilsēta ASV ("Belle Glade"), Floridas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bointonbīča Pilsēta ASV ("Boynton Beach"), Floridas štatā, 73100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bonitaspringsa Pilsēta ASV ("Bonita Springs"), Floridas štatā, 49300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breidentona Pilsēta ASV ("Bradenton"), Floridas štatā, 52700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brendona Pilsēta ASV ("Brandon"), Floridas štatā, 103500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Braunsvila Pilsēta ASV ("Brownsville"), Floridas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kalaveja Pilsēta ASV ("Callaway"), Floridas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keipkorala Pilsēta ASV ("Cape Coral"), Floridas štatā, 169800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīrvotera Pilsēta ASV ("Clearwater"), Floridas štatā, 110700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konveja Pilsēta ASV ("Conway"), Floridas štatā, 13500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Koralspringsa Pilsēta ASV ("Coral Springs"), Floridas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krestvjū Pilsēta ASV ("Crestview"), Floridas štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deitonbīča Pilsēta ASV ("Daytona Beach"), Floridas štatā, 63000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delenda Pilsēta ASV ("DeLand"), Floridas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delribīča Pilsēta ASV ("Delray Beach"), Floridas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deltona Pilsēta ASV ("Deltona"), Floridas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edžvotera Pilsēta ASV ("Edgewater"), Floridas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūstisa Pilsēta ASV ("Eustis"), Floridas štatā, 19450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fernandinabīča Pilsēta ASV ("Fernandina Beach"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortloderdeila Pilsēta ASV ("Fort Lauderdale"), Floridas štatā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortmaiersa Pilsēta ASV ("Fort Myers"), Floridas štatā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortpīrsa Pilsēta ASV ("Fort Pierce"), Floridas štatā, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortvoltonbīča Pilsēta ASV ("Fort Walton Beach"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Floridas štatā, 128500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goldengeita Pilsēta ASV ("Golden Gate"), Floridas štatā, 24000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galfporta Pilsēta ASV ("Gulfport"), Floridas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haialī Pilsēta ASV ("Hialeah"), Floridas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holivuda Pilsēta ASV ("Hollywood"), Floridas štatā, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Homosaspringsa Pilsēta ASV ("Homosassa Springs"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imokalī Pilsēta ASV ("Immokalee"), Floridas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džeksonvilbīča Pilsēta ASV ("Jackson Beach"), Floridas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Floridas štatā, 853000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džupitera Pilsēta ASV ("Jupiter"), Floridas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kībiskeina Pilsēta ASV ("Key Biscane"), Floridas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kīlargo Pilsēta ASV ("Key Largo"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kīvesta Pilsēta ASV ("Key West"), Floridas štatā, Kīvesta salā (Floridakīzu salu grupā), 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kendalleiksa Pilsēta ASV ("Kendale Lakes"), Floridas štatā, 56100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kendala Pilsēta ASV ("Kendall"), Floridas štatā, 75300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kisimī Pilsēta ASV ("Kissimmee"), Floridas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leidileika Pilsēta ASV ("Lady Lake"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikbatlera Pilsēta ASV ("Lake Butler"), Floridas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leiksitija Pilsēta ASV ("Lake City"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiklenda Pilsēta ASV ("Lakeland"), Floridas štatā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiksaida Pilsēta ASV ("Lakeside"), Floridas štatā, 30900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Landoleiksa Pilsēta ASV ("Land O' Lakes"), Floridas štatā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Largo Pilsēta ASV ("Largo"), Floridas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lehaieikersa Pilsēta ASV ("Lehigh Acres"), Floridas štatā, 86800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lokhārta Pilsēta ASV ("Lockhart"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Longvuda Pilsēta ASV ("Longwood"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meitlenda Pilsēta ASV ("Maitland"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Markoailenda Pilsēta ASV ("Marco Island"), Floridas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārgeita Pilsēta ASV ("Margate"), Floridas štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melberna Pilsēta ASV ("Melbourne"), Floridas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meritailenda Pilsēta ASV ("Merit Island"), Floridas štatā, 34700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Maiamibīča Pilsēta ASV ("Miami Beach"), Floridas štatā, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Floridas štata dienvidos, Atlantijas okeāna krastā, 430300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlbērga Pilsēta ASV ("Middleburg"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Midveja Pilsēta ASV ("Midway"), Floridas štatā, 16100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Neipelsa Pilsēta ASV ("Naples"), Floridas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūsmērnabīča Pilsēta ASV ("New Smyrna Beach"), Floridas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortporta Pilsēta ASV ("North Port"), Floridas štatā, 60400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okridža Pilsēta ASV ("Oak Ridge"), Floridas štatā, 22700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orindžsitija Pilsēta ASV ("Orange City"), Floridas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orlando Pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes.
- Ormondbīča Pilsēta ASV ("Ormond Beach"), Floridas štatā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palatka Pilsēta ASV ("Palatka"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmbeja Pilsēta ASV ("Palm Bay"), Floridas štatā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmbīčgārdensa Pilsēta ASV ("Palm Beach Gardens"), Floridas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmkosta Pilsēta ASV ("Palm Coast"), Floridas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmspringsa Pilsēta ASV ("Palm Springs"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Panamasitija Pilsēta ASV ("Panama City"), Floridas štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pembrukpainsa Pilsēta ASV ("Pembroke Pines"), Floridas štatā, 154750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pensakola Pilsēta ASV ("Pensacola"), Floridas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pompanobīča Pilsēta ASV ("Pompano Beach"), Floridas štatā, 106100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portorindža Pilsēta ASV ("Port Orange"), Floridas štatā, 58700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puntagorda Pilsēta ASV ("Punta Gorda"), Floridas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentogastina Pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Floridas štatā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītersbērga Pilsēta ASV ("Saint Petersburg"), Floridas štatā, 253700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Floridas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sebastjana Pilsēta ASV ("Sebastian"), Floridas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sebringa Pilsēta ASV ("Sebring"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seminola Pilsēta ASV ("Seminole"), Floridas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šeridana Pilsēta ASV ("Sheridan"), Vaiomingas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springhila Pilsēta ASV ("Spring Hill"), Floridas štatā, 98600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanraiza Pilsēta ASV ("Sunrise"), Floridas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svītvotera Pilsēta ASV ("Sweetwater"), Floridas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talahasī Pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tampa Pilsēta ASV ("Tampa"), Floridas štatā, osta pie Meksikas līča, 358700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taitusvila Pilsēta ASV ("Titusville"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venisa Pilsēta ASV ("Venice"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verobīča Pilsēta ASV ("Vero Beach"), Floridas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Floridas štatā, 61500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpālmbīča Pilsēta ASV ("West Palm Beach"), Floridas štatā, Atlantijas okeāna krastā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Pilsēta ASV ("Weston"), Floridas štatā, 69100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeferhilsa Pilsēta ASV ("Zephyrhills"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarasota Pilsēta ASV, Floridas štatā, Meksikas līča piekrastē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matansasa Pilsēta Kubā ("Matanzas"), provinces administratīvais centrs, osta pie Floridas šauruma, 130400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kardenasa Pilsēta Kubā, Matansasas provincē, osta pie Floridas šauruma, 80800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Merida Pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barinasa Pilsēta Venecuālā ("Barinas"), Meridas Kordiljeras piekājē, štata administratīvais centrs, 307400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Merida Pilsēta Venecuēlā ("Merida"), štata administratīvais centrs, 230000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Barkisimeto Pilsēta Venecuēlas ziemeļos ("Barquisimeto"), Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
- posums Posumu dzimta - kuskusu dzimta ("Phalangeridae").
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m).
- Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m.
- medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
- vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings.
- kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas.
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
- lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā.
- zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas.
- pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos.
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
- Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm.
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- slāņkārta Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa; rida.
- aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- Abako sala Atlantijas okeāna rietumos (_Abaco_), Bahamu salu ziemeļu daļā, uz austrumiem no Floridas ASV.
- salamandreņi Salamandru dzimta ("Salamandridae").
- aizridēt Savas grabažas (ridas) aiznest, nogādāt prom, attālināties vispār, runājot par nepatīkamiem viesiem.
- gļotkāta sēntiņa sēntiņu suga ("Roridomyces rorida").
- Floridas straume silta jūras straume, kas sākas Meksikas līcī un caur Floridas šaurumu ieplūst Atlantijas okeānā; ātrums līdz 1,5 m/s.
- Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
- brūnā smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela hybrida").
- plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- Estremaduras autonomais apgabals Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs — Merida, platība — 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
- drātstārps Sprakšķu kāpurs ("Elateridae").
- cērmulis Sprakšķu kāpurs jeb drātstārps ("Elateridae").
- sprīdis sprīžotājs ("Geometridae").
- sprīdainis Sprīžotājs ("Geometridae").
- sprīdmetis Sprīžotājs ("Geometridae").
- Trachurus trachurus stavrida.
- store Storveidīgo kārtas dzimta ("Acispenseridae"), 4 ģintis, 24 sugas.
- Suntažu slāņkopa Suntažu rida.
- myoxidae Susuru dzimtas "Gliridae" nosaukuma sinonīms.
- zvirbuļputni Šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- skujene Šīs rindas dzimta ("Hippuridaceae"), kurā ir tikai 1 ģints, 1 suga.
- skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- Merida Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Merida"), platība - 11300 kvadrātkilometru, 892000 iedzīvotāju (2010. g.).
- makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas.
- sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta ("Geometridae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~300 sugu; sprīžmetis.
- plakankode Tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu.
- baltenis Tauriņu kārtas dzimta ("Pieridae"), spārni parasti balti vai dzelteni, ar melnu ornamentu, gk. tropos, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- spalvspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pterophoridae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar dziļi ierobotiem spārniem, kas sadalīti atsevišķos lēveros, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 34 sugas.
- samtenis Tauriņu kārtas dzimta ("Satyridae"), vidēji lieli un lieli tauriņi, spārnu plētums - 24-60 mm, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 20 sugas.
- Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā.
- zaļais ozolu tinējs tinēju dzimtas suga ("Tortrix viridana").
- ķīrlis Trīspirkstu kaija ("Larus tridactylus").
- ķirlis Trīspirkstu kaija ("Larus tridactylus").
- corylophidae Trūdgaružu dzimtas "Orthoperidae" nosaukuma sinonīms.
- Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas.
- dāsnā usneja usneju suga ("Usnea florida"), Latvijā aizsargājama.
- kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
- trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas.
- aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos.
- mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- māņmizvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Bothrideridae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- skudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Cleridae"), 3700 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas.
- spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš.
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
- ezervabole Vaboļu kārtas dzimta ("Noteridae"), kas senāk bija iekļauta airvaboļu dzimtā kā ģints "Noterus", Latvijā konstatētas 2 sugas.
- māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta.
- trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās.
- parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- accipiter Vanagi - vanagputnu dzimtas ("Accipitridae") ģints.
- krāšņziedu veigela veigelu suga ("Weigela florida").
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
- Packules lunka Ventas vecgultnes posms Ventspilī gar Bridas salu, pa kuru plūst Kamārces ūdeņi.
- hibrīdā verbēna verbēnu suga ("Verbena x hybrida").
- eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži).
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā.
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem.
- mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī.
- tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu.
- volski Viena no Itālijas pirmtautām, ap Liridas lejteku, romiešiem pakļauti 338. g. p. m. ē.
- skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem.
- triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu.
- asērkšķu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus horrida").
- vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts).
- zalkščūskas Zalkšu dzimta ("Colubridae").
- zalkšveidīgie Zalkšu dzimta ("Colubridae").
- hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu.
- Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m.
- Evergleidsa zemiene Floridas pussalas dienvidu daļā ("The Everglades"), ASV, platība 12000 kvadrātkilometru, plaši zāļu purvi, pārpurvoti subtropu meži, piekrastē mangroves.
- viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
- bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas.
- lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
- kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus).
- zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- dižzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pisauridae"), lieli (garums 11-22 mm), drukni tumšas krāsas zirnekļi ar garām kājām, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas, dzīvo mitrās, krūmiem aizaugušās pļavās, purvos, ūdeņu tuvumā.
- makrele Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Scombridae"), pelaģiskas jūras zivis ar vārpstveidīgu ķermeni, konisku galvu un smailu purnu, 15 ģinšu, >50 sugu.
- zaķzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cyclopteridae"), 7 ģintis, \~30 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- plūkšņzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Liparidae"), bioloģiski daudzveidīgas jūras zivis ar kurkuļveidīgu ķermeni, ko klāj plāna, kaila, atkarena āda, kāpuri planktoniski; \~17 ģinšu, \~150 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- zalktis Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas - gludenā čūska un zalktis.
- zīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Paridae"), 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
- skuļiķ Žēloties par pāridarījumu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa rida.