Paplašinātā meklēšana
Meklējam republika.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (98):
- Abhāzijas Republika
- Adigejas Republika
- Afganistānas Islāma Republika
- Albānijas Republika
- Altaja Republika
- Apvienotā Arābu Republika
- Argentīnas Republika
- Armēnijas Republika
- Augstākā Padome, Latvijas Republikas
- Azerbaidžānas Republika
- Baltkrievijas Republika
- banānu republikas
- Baškortostānas Republika
- Beninas Republika
- Brazīlijas Federatīvā Republika
- Ekvatoriālās Gvinejas Republika
- Filipīnu Republika
- Francijas Republika
- Gabonas Republika
- Gajānas Kooperatīvā Republika
- Gambijas Republika
- Ganas Republika
- Grieķijas Republika
- Gvatemalas Republika
- Gvinejas Republika
- Gvinejas-Bisavas Republika
- Haiti Republika
- Hondurasas Republika
- Horvātijas Republika
- Igaunijas Republika
- Indijas Republika
- Indonēzijas Republika
- Irākas Republika
- Irānas Islāma Republika
- Iskolata republika
- Islandes Republika
- Itālijas Republika
- Jemenas Arābu Republika
- Jemenas Republika
- Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika
- Kaboverdes Republika
- Ķīnas Republika
- Ķīnas Tautas Republika
- Kolumbijas Republika
- Kongo Demokrātiskā Republika
- Kongo Republika
- Korejas Republika
- Korejas Tautas Demokrātiskā Republika
- Kosovas Republika
- Kostarikas Republika
- Kotdivuāras Republika
- Krimas Autonomā Republika
- Kubas Republika
- Latvijas Republikas gaisa telpa
- Latvijas Republikas komerclikums
- Latvijas Republikas militārā aviācija
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija
- Latvijas Republikas teritorija
- Mari Republika
- Maurīcijas Republika
- Mauritānijas Islāma Republika
- Moldovas Republika
- Mozambikas Republika
- Nahčivanas Autonomā Republika
- Namībijas Republika
- Nauru Republika
- Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika
- Nigēras Republika
- Nigērijas Federatīvā Republika
- Nikaragvas Republika
- Pakistānas Islāma Republika
- Palau Republika
- Panamas Republika
- Paragvajas Republika
- Piektā republika
- Polijas Republika
- Portugāles Republika
- Ruandas Republika
- Salvadoras Republika
- Sanmarino Republika
- Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika
- Seišelu Republika
- Senegālas Republika
- Serbijas Republika
- Serbu Republika
- Singapūras Republika
- Sīrijas Arābu Republika
- Sjerraleones Republika
- Slovākijas Republika
- Slovēnijas Republika
- Somālilendas Republika
- Somijas Republika
- Vanuatu Republika
- Venecuēlas Bolivara Republika
- Vjetnamas Sociālistiskā Republika
- Zairas Republika
- Zaļā Raga Salu Republika
- Zambijas Republika
Atrasts skaidrojumos (57):
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- Abhāzija autonoma republika Gruzijas PSR sastāvā (1921.-1991. g.).
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
- Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- termidoristi Francijas republikas 1794. g. 27. jūlija (9. termidora) apvērsuma organizētāji un uzvarētāji, kas gāza Robespjēru.
- tridi Franču republikas kalendāra dekādē trešā diena.
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- Jura Juras republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Delemona, platība - 838 kvadrātkilometri, 70000 iedzīvotāju (2009.).
- ikarieši Kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca.
- republikāniskais kalendārs kalendārs, ko 1793. gadā Francijā ieviesa Konvents; šajā kalendārā mēnešiem bija šādi nosaukumi: vandemjērs, brimērs, frimērs, nivozs, pluviozs, ventozs, žermināls, floreāls, preriāls, mesidors, termidors, fruktidors; gads sākās 22. septembrī - republikas pasludināšanas dienā; kalendārs pastāvēja līdz 1806. gadam.
- legāts Karavadoņa palīgs (senajā Romā republikas vēlākajā periodā).
- nacionālkomunists Komunistiskās kustības pārstāvis, kas aizstāvēja nepieciešamību katras valsts vai PSRS republikas attīstībā ievērot vietējās tradīcijas, valodas, kultūras u. c. īpatnības.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām).
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
- Nahčivanas Autonomā Republika Nahčivana, autonomās republikas pilnais nosaukums ("Naxçivan Muxtar Respublikasi").
- brīvvalsts neatkarīga, suverēna valsts; republika.
- Termidora apvērsums notika Francijā republikas 2. gada 9. termidorā (1794.27.-28. VII); gāza jakobīņu diktatūru.
- SSR Padomju sociālistiskā republika (krievu "sovetskaja socialističeskaja respublika").
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
- Dienvidosetija Pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, administratīvais centrs - Chinvali, 50000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 3900 kvadrātkilometru.
- Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- leveleri Radikāli demokrātiska partija Anglijā 17. gs., kas centās panākt republikas nodibināšanu, pieprasīja vispārējās vēlēšanu tiesības.
- valdīšanas forma raksturo augstāko valsts varas iestāžu organizāciju t. i. to struktūru, nodibināšanas kārtību, kompetenci, iedzīvotāju piedalīšanās pakāpi to veidošanā - valsts varas juridisko avotu, pamatveidi: monarhija un republika.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
- kvadrigāts Romas republikas denārijs ar kvadrigas attēlu.
- Februāra revolūcija sacelšanās Francijā 1848. g., kas noveda pie Luija Filipa gāšanas un republikas nodibināšanās.
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi.
- konsulāts Senajā Romā - konsulu valdīšanas laiks (republikas periodā).
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- quadrigatus Senās Romas republikas (2. un 1. gs. p. m. ē.) sudraba denārijs ar dieva attēlu auļojošā četrjūgā monētas mugurpusē.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- fenieši Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu; feniji.
- feniji Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu.
- pečori Somugru cilts, kas dzīvoja Pečoras upes baseinā, 12.-14. gs. bija Novgorodas feodālās republikas, no 15. gs. Krievijas valsts pakļautībā.
- Ženēva Šveices kantons (Ženēvas republika un kantons), platība - 282 kvadrātkilometri, 445800 iedzīvotāju (2009. g.).
- Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
- TDR Tautas demokrātiskā republika.
- TR Tautas republika.
- Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.).
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu.
- DDR Vācijas Demokrātiskā republika (bij. A-Vācija); (vācu "Deutsche Demokratische Republik").
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijeva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
- principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem.
- osella Venēcijas republikas 16.-18. gs. sudraba piemiņas monēta, ap 9,8 g svarā, parasti ar Sv. Marka un dodža attēliem.
- tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki.
- lauku teritorija visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus.
republika citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV