Paplašinātā meklēšana
Meklējam reģot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (41):
- apkūkot Ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot.
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
- zintēties Burties; buroties pareģot.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis.
- pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- aizkukot dzirdot dzeguzes kūkošanu, pareģot, zīlēt pēc tās.
- clairvoyance Gaišredzība, spēja somnambulā vai transa stāvoklī pareģot nākotni.
- nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot.
- Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
- Protejs grieķu mitoloģijā - jūras dievs, kuram piedēvēja spēju pareģot un mainīt savu izskatu.
- Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju.
- iezīlēt Iesākt pareģot.
- Simurgs Irāņu mitoloģijā - gudrs putns pareģotājs, kas mēdza būt gan labs, gan ļauns.
- nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
- nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
- meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu.
- galdiņdancināšana Maģiska darbība, kur ar galdiņa kustībām cenšas ko pareģot, izzīlēt.
- kasandra Nelaimes pareģotāja.
- melnredzis Nelaimju pareģotājs, pesimists.
- pravietot Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus; arī pareģot.
- zīlēties Pareģot, nodarboties ar zīlēšanu.
- delgt Pareģot, pasludināt.
- iezīlēt Pareģot.
- paregāt Pareģot.
- praviešot Pareģot.
- pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (1).
- pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (2).
- reģot Pravietot, pareģot.
- pareģotājputns Putns, pēc kura izturēšanās mēdza pareģot.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
- alruna Senvācu zīlniece, pareģotāja.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- gaišredzīgs Tāds, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni.
- izredzināt Valdīt, pareģot.
- izzīlēt Zīlējot pareģot; zilējot uzzināt.
- plāškāt Zīlēt, pareģot.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa reģot.