Paplašinātā meklēšana
Meklējam radība.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (36):
- muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība.
- atradi Atradības.
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu.
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā).
- mīdekls Dzīva radība (cilvēks vai zirgs), kas šurp un turp mīdās uz vietas.
- kuldenis Dzīva radība, kas nekārtīgi, streipuļojot iet.
- neēdējs Dzīva radība, kas slikti ēd.
- ragacis jebkura dzīva radība ar ragiem.
- vecūkšņa Kaut kas sens, vecs, jebkura veca dzīva radība.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- storcka Lamuvārds sieviešu kārtas radībai.
- lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām.
- ļemeks Liela, neizveicīga un ļengana dzīva radība.
- pacila Ļoti nemierīga dzīva radība.
- tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele).
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
- klincis Nelaika radības.
- ķurzulis Neliela sažuvusi radība, būtne.
- mirene Nevarīga, nāvei tuvu esoša dzīva radība.
- ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība.
- neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
- mirna Novājināta, slimīga dzīva radība.
- ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība.
- protogenija Pirmradība, pirmdzimtība.
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- Faro Rietumāfrikas bambaru mitoloģijā - viens no diviem demiurgiem, kas radušies pasaules pirmsākumos, kurš radīja debesis un dzīvās radības uz zemes.
- vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- Ginnungagaps Skandināvu mitoloģijā - pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība.
- meslis Tauka, resna dzīva radība.
- mīksne Tukla dzīva radība.
- mīksnis Tukla dzīva radība.
- ļenkurs Vāja un neveikla dzīva radība.
- nevarģelis Vāja, panīkusi radība, vārgulis, sprāgoņa.
- nirējs pēc okeāna dūņām Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - radība, kas nokļuva līdz pirmatnējā okeāna dibenam un uznesa augšā dūņas, no kā radās sauszeme.
radība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV