Paplašinātā meklēšana

Meklējam race.

Atrasts vārdos (118):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

flat race

Atrasts skaidrojumos (257):

bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
āpšu blusa blusu suga ("Paraceras melis")
sparģeļkāposts Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm
noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā
kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
ložis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae", senāk "Glechoma hederaceum")
runču pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
runča pauti efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
čistaki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
gunderes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
kūdrājas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
kustoņzāle Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ošlapīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
roskodnieki Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
santene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētasloži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētaudži Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlaipe Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlaipīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlapīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodīts Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodzis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodzīte Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlodzītes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlosīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētložas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētlozīši Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētložņi Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētloznis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētmalloža Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdra Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrajas Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdras Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrenāji Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrene Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdrenes Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
ūdri Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae")
sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām
vetložņi Efeju sētložņas ("Glechoma hederaceae")
ķekaru eksohorda eksohordu suga ("Exochorda racemosa")
ektoferments Ekstracelulārs enzīms, kas atdalās un darbojas apkārtējā vidē vai audos
lioenzīms Ekstracelulārs enzīms, kas nezaudē aktivitāti ārpus šūnas, kurā radies, pretstatā desmoenzīmam
eksoferments Ekstracelulārs ferments, kas darbojas ārpus šūnas, kurā radies
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus")
kāpusts Galviņu kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "capitata")
dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea")
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, arī kontracepcijas nolūkā
Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
agrā himonante himonantu suga ("Chimonanthus praceox")
piespiedu dzimstības kontrole iedzīvotāju piespiešana lietot kontracepcijas līdzekļus
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus")
pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu
dishēzija Intracelulārās sasaistes zudums; raksturīgs malignizācijai, ko var konstatēt biopsijas materiālā
intracellulārs Intracelulārs
endoferments Intracelulārs ferments
kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu
citosiderīns Intracelulārs, dzelzi saturošs pigments, kas rodas, sabrūkot eritrocītu hemoglobīnam
dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum")
ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
galviņkāposti kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas
lopbarības kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. acephala"); kacenkāposts
ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
galviņu kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. capitata")
Briseles kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gemmifera"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā, rožkāposti, rožu kāposts
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
Pekinas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. pekinensis")
Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
rožkāposti kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea"), divgadīgi dārzeņi 2,5-4 cm diametrā
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
ķekarziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus")
rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
pretapaugļošanās līdzekļi kontraceptīvie līdzekļi, grūtniecības novēršanas līdzekļi
rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās
compositae Kurvjziežu dzimtas "Asteraceae" nosaukuma sinonīms
baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus")
vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija
ķekarainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus racemosus")
īslaicīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Ephemeraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
lēdzeknis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
līdzēkši Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
lēdakša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdurkšni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzekne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēksne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksta Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzekstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkstis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzerknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzērkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzerkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdziekša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzieksnes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirksni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ļedzirkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
liedzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzēksnis Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
lēdzeksnīte Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
ķekaru leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe racemosa")
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae"
lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā
kontraceptoloģija Medicīnas zinātnes nozare, kas pēta kontracepcijas metodes, līdzekļus un paņēmienus
progestīns Medikaments, kas ietekmē hipofīzes un olnīcu darbību, tiek izmantots kā kontraceptīvs līdzeklis
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
krastmalu zemesķauķis mežķauķu suga ("Seiurus noveboracensis")
dārza mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus oleraceus")
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš
neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību
ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum")
oenotheraceae Naktssveču dzimtas "Onagraceae" nosaukuma sinonīms
ķekaru neilija neiliju suga ("Neillia racemosa")
ģimenes plānošanas programmas organizētas darbības, ieskaitot ģimeņu nodrošināšanu ar kontracepcijas līdzekļiem un informatīviem materiāliem par ģimenes plānošanu, atbalstot personas viņu vēlmēs par vēlamo bērnu skaitu un to piedzimšanas laiku
Svente Pakrace, Daugavas pieteka
spagīrisms Paracelza ("Paracelsus") vai jatroķīmiķu medicīnas skola vai doktrīna
paracelzisti Paracelza piekritēji, kas radās gk. pēc viņa nāves un tiecās izmantot viņa praktiskos atzinumus, medicīnā sāka attīstīt ķīmisku preparātu izmantošanu
īva Parastā ieva ("Padus racemosa")
īveņa Parastā ieva ("Padus racemosa")
smarže Parastā ieva ("Padus racemosa")
dzimstības kontrole pasākumi, ar kuru palīdzību tiek novērsta nevēlama grūtniecība, izsargājoties no apaugļošanās (kontraceptīvie līdzekļi, "drošie periodi", sterilizācija)
pelēkkrūšu svilpis pelēkkrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea")
neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu
lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi
polipora Piepju sēņu dzimtas ("Polyporaceae") dažkārt lietots nosaukums, ja no tās tiek nodalīta poriju dzimta
dzeltenā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes ochracea")
Džerace pilsēta Itālijā ("Gerace"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Arasena pilsēta Spānijā (_Aracena_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provinces ziemeļu daļā
Marasena pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
sarkanais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus racemosa")
dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs
transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā
sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum")
zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu
pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
racēmisks saistīts ar racemātu, tam raksturīgs
kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga
kļava Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), kļavaugu dzimta, 2 ģintis
saracēnijaugi Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae")
sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās
dzeltenā saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia flava")
purpura saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia purpurea")
rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
krūkle Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
krūklenāji Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
krūklenājs Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
krūklenes Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
krūkļi Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
krūklis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
pliederis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
plušķene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
pusirbene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
saldoksne Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa")
ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai
virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas
peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis
staigale Sētložņa ("Glechoma hederacea")
efeju sētložņa sētložņu suga ("Glechoma hederacea"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem
krūmāju sīpols sīpolu suga ("Allium oleraceum")
ķekaru smilacīna smilacīnu suga ("Smilacina racemosa")
kontraceptologs Speciālists kontracepcijas jomā
dārza spināts spinātu suga ("Spinacia oleracea"), tikai kultūrā, Latvijā audzē kā lapu dārzeni
leptospira Spirohetu dzimtas "Leptospiraceae" ģints
Mazāzijas stērste stērstu suga ("Emberiza cineracea")
vaska stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe ceracea")
ķekaru sudrabsvece sudrabsveču suga ("Cimicifuga racemosa")
saracēnija šīs dzimtas ģints ("Sarracenia")
kāposti šīs ģints suga ("Brassica oleracea"), kurai ir vairākas varietātes
kapera šīs rindas dzimta ("Capparaceae"), krūms vai lakstaugs, 45 ģintis, \~900 sugu
koronofora šīs rindas dzimta ("Coronophoraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
kukaiņpelējums šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
efedra šīs rindas dzimta ("Ephedraceae"), mūžzaļš krūms vai puskrūms, 1 ģints
plēvpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hymenogastraceae"), augļķermeņi bumbuļveidīgi, pilnīgi vai daļēji atrodas augsnē; \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
laurs šīs rindas dzimta ("Lauraceae"), tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām, >2000 sugu
lekanoras šīs rindas dzimta ("Lecanoraceae"), 6 ģintis, \~1100 sugu
zemespūpēdis šīs rindas dzimta ("Melanogasteraceae"), 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pasiflora šīs rindas dzimta ("Passifloraceae"), ko dažkārt iekļauj vijolīšu rindā
saracēnija šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās
tetraspora šīs rindas dzimta ("Tetrasopraceae")
ingvers šīs rindas dzimta ("Zingiberaceae") ar 45 ģintīm un >1300 sugām
citozols Šūnas iekšējā, intracelulārā daļa
TCA Trihloretiķskābe (angļu "trichloracetic acid")
klijainā turzene turzeņu ģints sēņu suga ("Tubaria furfuracea")
microspora Ulotrihu rindas dzimtas "Microsporaceae" ģints
krustziežu vairogblakts vairogblakšu suga ("Eurydema oleraceum")
sviesta vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollyba butyracea", syn. "Collybia butyracea")
pelēkā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollybia butyracea", syn. "Collybia asema")
skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea")
visteņaugi Visteņu dzimta ("Empetraceae")
kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis
hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis
sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas
morācejas Zīdkoku dzimta ("Moraceae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi ar viendzimuma četrskaitļa ziediem, gk. siltāku zemju augi, daudz tropu Amerikā; Latvijas florā apiņi, bet kultūraugos kaņepes
puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti
puķkāposts Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis")

race citās vārdnīcās:

MEV

race