Paplašinātā meklēšana
Meklējam rīve.
Atrasts vārdos (42):
- rīve:1
- rīve:2
- rīve:3
- brīve:1
- drīve:1
- Igrīve:1
- skrīve:1
- Skrīve:1
- rīvelēt:1
- rīvenis:1
- atbrīve:1
- nebrīve:1
- brīvene:1
- Brīveri:1
- krīvene:1
- Krīveni:1
- Krīveņi:1
- piegrīve:1
- drīvelēt:2
- drīvelēt:1
- drīvelis:1
- Skrīveri:1
- brīvezers:1
- drīveklis:1
- retrīvers:1
- skrīvelis:1
- skrīverēt:1
- skrīveris:1
- brīvenieks:1
- brīvestība:1
- krīvenieki:1
- padrīvelēt:1
- sadrīvelēt:1
- skrīvelene:1
- skrīverīša:1
- drīvelēties:1
- Krīveniškas:1
- skrīverieši:1
- drīveldriķis:1
- skrīveļšepte:1
- brīveksemplārs:1
- pagastskrīveris:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (90):
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums
- Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
- Ziedugravas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Skrīveru pagastā
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
- Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
- Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā
- Zemkopības institūts apdzīvota vieta (vidējciems) Skrīveru novada Skrīveru pagastā
- nospiestība Apspiestība; nebrīve
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri
- brīv Brīve
- Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- rīvīte dem. --> rīve
- Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera
- Igrīva Igrīve, Pededzes pieteka
- Igrive Igrīve, Pededzes pieteka
- Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
- Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
- IS Izmēģinājumu stacija (kopā ar nosaukumu, piem., Skrīveru IS)
- Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
- Kalnamuižas ezers Kalnmuižas ezers Skrīveru pagastā
- labradors Labradoras retrīvers - suņu šķirne
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
- Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā
- Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
- nesvabadība Nebrīve
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski
- Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
- Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
- sagūstīt pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Skrīveru novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Skrīveru pilsētu un pagastu
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
- rakstelis Rakstītājs, skrīveris
- Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
- Roemershof Skrīveri
- Skrīči Skrīveri
- skrīvelis Skrīveris
- skrīverīša Skrīveris
- Kalnezers Skrīveru dzirnavezers Skrīveru pagastā
- Roemershof Skrīveru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
- dīvajieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Dīvaja" iedzīvotāji
- glāzšķūnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Glāžšķūņi" iedzīvotāji
- lejasbeltēnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Lejasbeltēni" iedzīvotāji
- plostnieki Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Plostnieki" iedzīvotāji
- sprūdēnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Sprūdi" iedzīvotāji
- veibēnieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Veibēni" iedzīvotāji
- ziedgravieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Ziedugravas" iedzīvotāji
- skrīverieši Skrīveru pagasta apdzīvotās vietas "Skrīveri" iedzīvotāji
- Romershof Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Skriverskaja Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- cjorka smalkā rīve
- apspiestība stāvoklis, rezultāts --> apspiest (1); nebrīve
- Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski
- Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
- Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
- Krīveni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
- Maizīte upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene
- Līču ūdenskrātuve uzpludināta uz Braslas upes Skrīveru pagastā, platība — \~10 ha
- Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers
- Winterfeld Veibes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
- cietums vieta, kur ir grūti dzīves apstākļi; nebrīve
- Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
- Selubben Zalabu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.)
- Krīveni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
rīve citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV