Paplašinātā meklēšana
Meklējam rīkle.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (90):
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis).
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- retrofaringeāls Aizrīkles-.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- krūpīte Ar rīkles slimību saslimusi vista.
- likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle.
- vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle.
- laringofaringektomija Balsenes un rīkles pieguļošās daļas izgriešana.
- guturofonija Balss ar rīkles pieskaņu.
- stemple Balss rīkle.
- Monticola gularis baltrīkles akmeņstrazds.
- Climacteris leucophaea baltrīkles stumbrložņa.
- Scelorchilus albicollis baltrīkles tapakulo.
- ēdamrīkle Barības rīkle.
- rijeklis Barības vada augšgals, rīkle.
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas.
- dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs.
- peru pieniņš darba bišu virsrīkles dziedzeru izdalītais sekrēts, ar ko baro māti un māšu cirmeņus un pirmās trīs dienas darbabišu un tranu cirmeņus.
- elpokle Elpojamā, gaisa rīkle.
- bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- skremste Elpvads, rīkle.
- kremstele Gaisa (vēsmas) rīkle; skrimslis.
- šķērsrīkle Gaisa rīkle.
- faringoreja Gļotu izdalīšanās no rīkles.
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- faringoskops Instruments rīkles apskatei.
- faringotoms Instruments rīkles atvēršanai.
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- faringolīts Konkrements rīkles sienā.
- atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
- nazofaringolaringoskops Lokans fibroskops rīkles nazālās daļas un balsenes apskatei.
- otolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pēta ausu un rīkles slimības.
- Platysteira peltata melnrīkles kukaiņēdājs.
- melnrīkles strazds melnrīkles mežastrazds ("Turdus ruficollis atrogularis").
- tumšrīkles mežastrazds melnrīkles mežastrazds.
- Turdus ruficollis atrogularis melnrīkles mežastrazds.
- Prunella atrogularis melnrīkles peļkājīte.
- Cracticus nigrogularis melnrīkles stabulētājputns.
- Emberiza tristrami melnrīkles stērste.
- Pteroptochos tarnii melnrīkles tapakulo.
- protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu.
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- dermatomukozomiozīts Mutes, deguna un rīkles gļotādu, ādas un muskuļu iekaisums.
- skrimšķis Neartikulēta skaņa, kas nāk no rīkles.
- pagurklis Pakakle; rīkle; ādamābols.
- epibranhiālās plakode plakode, kas atrodas dorsāli rīklesgala rievām; no tām veidojas blakusesošie smadzeņu gangliji.
- palatofaringoplastika Plastiska aukslēju un rīkles audu operācija elpceļu paplašināšanai, traucējumu vai krākšanas novēršanai.
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
- šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- ezofagofarinkss Rīkles distālā daļa, kurā rīkles apakšējā sašaurinātājmuskuļa šķiedras iet cirkulāri.
- faringāls līdzskanis rīkles jeb faringa dobumā artikulēts frikatīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē.
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- solānisms Saindēšanās ar solanīnu; pazīmes: vemšana, sausa rīkle, reibonis, galvassāpes, vājš pulss, trīce un krampji.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- Anthus cervinus sarkanrīkles čipste.
- Sylvia cantillans sarkanrīkles ķauķis.
- Turdus ruficollis ruficollis sarkanrīkles mežastrazds.
- Nectarinia senegalensis sarkanrīkles nektārputns.
- saguldzināties sazināties ar rīkles skaņām, kas atgādina rīšanu.
- krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu.
- otorinolaringologs Speciālists ausu, deguna un rīkles (kakla) slimībās.
- melnrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis atrogularis"), kas retumis iemaldās Latvijā; melnrīkles strazds.
- smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
- gargarisma Šķidrumi mutes pierīkles daļu un rīkles skalošanai.
- faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
- guturāls Tāds (par skaņu), kas rodas balsenē; rīkles skaņa.
- zemrīkles Tāds, kas atrodas rīkles apakšpusē.
- virsrīkles Tāds, kas atrodas rīkles virspusē.
- orofaringeāls Tāds, kas attiecas uz rīkles mutes-daļu.
- nazofaringeāls Tāds, kas attiecas uz rīkles nazālo daļu.
- aizrīkles Tāds, tos atrodas aiz rīkles.
- kliedzamais Tas ar ko kliedz, rīkle, mute.
- laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās.
- faringocēle Trūcei līdzīgs rīkles sienas divertikuls.
- ūkiņš Ūka, rīkles gals.
- faringolaringīts Vienlaicīgs rīkles un balsenes iekaisums.
- mandele zīdītāju un cilvēka limfātisko audu sakopojums, kas atrodas mutes dobumā un rīkles gļotādā.
- Pseudocalyptomena graueri zilrīkles strupknābis.
- rīklspuraines zivis, kuru vēdera spuras atrodas krūšu spuru priekšā pie rīkles ("Jugulares").
rīkle citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV