Paplašinātā meklēšana
Meklējam rēcin.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (29):
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- grēcenīca Grēciniece.
- grēcinīca Grēciniece.
- grēcnieks Grēcinieks; grēcenieks.
- grēcenieks Grēcinieks.
- dzidzoku Japāņu mitoloģijā - elle, kur pēc nāves nonāk grēcinieku dvēseles.
- Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem.
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu.
- novāvuļot Nobrēcināt, noraudināt.
- magdalēna Pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo.
- apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt).
- publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem".
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai.
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles.
- grēkdaris Vaininieks, grēcinieks.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- Brieža aptieka viena no vecākajām (6. pēc kārtas) aptieka Rīgā, dibināta 1678. g., 1723.-1902. g. atradās Grēcinieku ielā 18, pēc tam Kungu ielā 20, 1941. g. likvidēta.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; arī velnu mājoklis.
- elle Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; velnu mājoklis; pekle.
rēcin citās vārdnīcās:
MEV