Paplašinātā meklēšana

Meklējam rāve.

Atrasts vārdos (34):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (165):

grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā.
Čalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Grabavščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kalendari apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kormiļceva apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kovaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Kropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Mateļi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Melenki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Meškalova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Mickeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Sakova apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Savicki apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Spaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Timofejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Grāveru pagastā.
Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Akmenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Sosku ezers atrodas Aglonas novada Grāveru pagastā, platība - 1,6 ha; Soskas ezers.
Vudrinkas ezers atrodas Grāveru pagastā, platība - 19 ha; dziļums - līdz 22,3 m; Udrinka; Udriņķa ezers; Vudrinka.
Belogrudovas-Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
augšāmcelties būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
Velna ezers Čortoks, ezers Grāveru pagastā.
Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka.
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Ēķengrāves dīķis Eķengrāves dīķis Viesītes pagastā.
Kaļveits Ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers.
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers.
Kumbuļu ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 14 ha; Kombuļu ezers; Konušku ezers; Konušķu ezers; Kumbules ezers; Kumbuļkas ezers.
Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers.
Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš.
Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
Egli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
Grabovčizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
Grabovščizna Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" nosaukuma variants.
grāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
Groveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants.
Gruoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Groveri" nosaukums latgaliski.
kovaļovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļova" iedzīvotāji.
Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski.
Meļenki Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Melenki" nosaukuma variants.
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
slabadieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Slabada" iedzīvotāji.
slobodieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums.
Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski.
Lielie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants.
Mazie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants.
vāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
voverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
Jazinoks Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
Jazinka ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
Jazinkas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
Jaziņas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
Jezinakas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā.
eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji.
falcgrāvnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Falcgrāves" iedzīvotāji.
Kalviši Kalvišu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā.
Kalvīši Kalvīšu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā.
Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
akmenīcieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" iedzīvotāji.
Akmineica Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" nosaukuma variants.
Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants.
belogrudovietis Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" (arī "Belogrudovo") iedzīvotāji.
Egļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" daļa.
Belagrudova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukuma variants.
Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski.
Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski.
Bondari Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Jelinski" otrs nosaukums.
Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
Ostrova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" nosaukuma variants.
Proški Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" otrs nosaukums.
raginskieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raginski" iedzīvotāji.
raģelieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" iedzīvotāji.
Rageļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukuma variants.
Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski.
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
Konušku ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
Konušķu ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
Kumbuļkas ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
Kombuļu ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
Kumbules ezers Kumbuļu ezers Grāveru pagastā.
Groveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants.
Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski.
gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji.
Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants.
Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
Šķeltovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aglonas un Grāveru pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu.
Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā.
Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts.
bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti.
vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā.
Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
Tiksiņš Pisiņs, ezers Grāveru pagastā.
prepozitūra Prāvesta amats un tituls, arī prāvesta iecirknis.
prēpozits Priekšnieks; prāvests.
Eižvertiņš Sakovas ezers Grāveru pagastā.
Eižvertiņu ezers Sakovas ezers Grāveru pagastā.
Cakovas ezers Sakovas ezers Grāveru pagastā.
grāveļnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" (senāk - "Grāveļu muiža") iedzīvotāji.
rāve savienojumā "linu rāve" - linu plūkšana.
Savaļu ezers Saviļu ezers Grāveru pagastā.
Saveļu ezers Saviļu ezers Grāveru pagastā.
Šaveļu ezers Saviļu ezers Grāveru pagastā.
Šauļu ezers Saviļu ezers Grāveru pagastā.
Šavels Saviļu ezers Grāveru pagastā.
Saveļezers Saviņu ezers Grāveru pagastā.
Grāveli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" nosaukums latgaliski.
Soskas ezers Sosku ezers Grāveru pagastā.
Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe.
ieķingrāvieši Viesītes novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķingrāve" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji.
Eķengrāve Viesītes pilsētas nosaukums 19. gs., arī Ieķengrāve, Āžu miests.
grāvendālieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" iedzīvotāji.
Gravendāle Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" nosaukuma variants.
Udriņķa ezers Vudrinkas ezers Grāveru pagastā.
Udrinka Vudrinkas ezers Grāveru pagastā.
Vudrinka Vudrinkas ezers Grāveru pagastā.
Zosna ezers Zosns, ezers Grāveru pagastā.

rāve citās vārdnīcās:

MEV

rāve^I

rāve^II