Paplašinātā meklēšana
Meklējam penes.
Atrasts vārdos (31):
- penes:1
- apenes:1
- upenes:1
- penesis:1
- alpenes:1
- dipenes:1
- dupenes:1
- kapenes:1
- kāpenes:1
- lēpenes:1
- pīpenes:1
- zipenes:1
- knīpenes:1
- krēpenes:1
- liepenes:1
- paupenes:1
- pļāpenes:1
- slēpenes:2
- slēpenes:3
- slēpenes:1
- šļopenes:1
- Tērpenes:1
- vārpenes:1
- virpenes:1
- klimpenes:1
- Krampenes:1
- pakāpenes:1
- šķelpenes:1
- māllapenes:1
- māllēpenes:1
- paslēpenes:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (437):
- Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
- Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
- bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
- golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
- grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
- murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
- strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
- Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
- Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Ādams Apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā.
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Aliņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Diedziņš Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Šķērsteni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Vatrāne Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā.
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Libiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Birža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Piruški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
- Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā.
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
- Līzespasts Apdzīvota vieta (vidējciems) Trapenes pagastā.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- ādamieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Ādams" iedzīvotāji.
- līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
- Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā.
- Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā.
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Vieža ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā.
- Bīžu ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā.
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
- astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji.
- bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji.
- broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
- griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
- stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā.
- kapenītes Dem. --> kapenes.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- Dubļu ezers Dubulis, ezers Andrupenes pagastā.
- Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- krējumes Dzeltenās pīpenes.
- Kastrāne Dzelzceļa stacija uz līnijas Rīga-Ērgļi, Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Vatrānes dzirnavezers dzirnavezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība — 1 ha.
- Circeņu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 1,6 ha.
- Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers.
- Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze.
- Križovs Ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers.
- Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers.
- Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers.
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
- Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers.
- Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers.
- Dubulis Ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Asariņs Ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha.
- Abzītis Ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība - 1 ha.
- Abaita ezers ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha.
- Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha.
- Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m.
- Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers.
- Ķīsītis ezers Trapenes pagastā, platība - 3,2 ha; Ķīša ezers; Ķīšu ezers.
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers.
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs.
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Lappula echinata ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms.
- Lappula myosotis ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms.
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
- Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
- Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā.
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Indriķmuiža Indriķi, mazciems Trapenes pagastā.
- Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
- Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- mercurialis Kaņepenes.
- Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.).
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā.
- andenieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andeņi" ("Andiņi") iedzīvotāji.
- andiņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji.
- Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
- Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji.
- Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants.
- Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
- Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
- Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums.
- kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
- Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
- Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
- Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums.
- Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
- pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji.
- Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants.
- Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Križava ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
- Križovas ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
- Križutu ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
- Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas.
- Kulpines ezers Kulpenes ezers Susāju pagastā.
- Kulpīnes Kulpīnes ezers - Kulpenes ezers Susāju pagastā.
- komīns Kvēpenes detaļa, kurā iestiprināta dakts.
- Ķīša ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā.
- Ķīšu ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā.
- Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
- lappula Lipenes.
- perineālā litotomija litotomija ar griezienu caur urīnizvadkanāla plēvaino daļu starpenes vidū.
- Luksts Luksta ezers Trapenes pagastā.
- Lukstu ezers Luksta ezers Trapenes pagastā.
- Šaku ezers Luksta ezers Trapenes pagastā.
- pamašu lapas māllēpenes.
- Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
- zustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum") jeb upenes, upeņu krūms, upeņu krūmu audze.
- apenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- apenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- apenis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- apīnis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- bubere Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- buberene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- buberenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- džustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- marodenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- smorūdeji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- šustaras Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- sustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- sustrene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- šustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- upenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- upenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- upenajs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- upeņas Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
- Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
- Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
- Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
- Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
- lēna Mīkstumi (paslēpenes) miesai.
- melmenis Mīkstumi, paslēpenes, jostas vieta.
- panteons Monumentāli celtas kapenes; arī mauzolejs.
- mauzolejs Monumentāli celtas kapenes.
- Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām.
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
- megalītkapi No lieliem akmeņiem celtas kapenes.
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
- Ņemčika ezers Ņemčiks, ezers Andrupenes pagastā.
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
- kastarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji.
- kastrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji.
- ķeipenieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeipene" iedzīvotāji.
- mārcenieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Mārčiņi" iedzīvotāji.
- vatarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
- vatrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
- Keipenskaja Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kaipen Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
- Jaunķeipenes pagasts Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
- Voloveca ezers Olovecas ezers Andrupenes pagastā.
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
- Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
- Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā.
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
- Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu.
- Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā.
- Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja.
- Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
- Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja.
- Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja.
- Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja.
- Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
- Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
- Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja.
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja.
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu.
- Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- kolpoperineorāfija Pārgrieztas vai plīsušas maksts un starpenes sašūšana.
- cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1.
- melmeņi Paslēpenes, jostas apvidus.
- melmini Paslēpenes, jostas apvidus.
- tukšmaņi Paslēpenes, mīkstumi.
- slāpsti Paslēpenes, tukšumi.
- lēne Paslēpenes; vēdera plēve.
- padzirknis Paslēpenes.
- padzirksnis Paslēpenes.
- paslēpenis Paslēpenes.
- paslēpine Paslēpenes.
- slēpenes Paslēpenes.
- slēpsnes Paslēpenes.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā.
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
- mice Petrolejas lampas vai kvēpenes detaļa - metāla ierīce dakts saturēšanai.
- Herentalse Pilsēta Beļģijā ("Herentals"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hūgstrātene Pilsēta Beļģijā ("Hoogstraten"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mortsele Pilsēta Beļģijā ("Mortsel"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tornū Pilsēta Beļģijā ("Tornhout"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līra Pilsēta Beļģijā (fr. "Lierre", vācu, nl. "Lier"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mehelena Pilsēta Beļģijā (fr. "Malines", nl. "Mechelen", vācu "Mecheln"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tirnhauta Pilsēta Beļģijas ziemeļos ("Turnhout"), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Gēla Pilsēta Beļģijas ziemeļu daļā ("Geel"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 37800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi.
- leucanthemum Pīpenes.
- kolpoperineoplastika Plastiska maksts un starpenes operācija.
- pelveoplastika Plastiska operācija dzemdību laikā radušos vecu starpenes plīsumu izlabošanai.
- perineoplastika Plastiska starpenes operācija.
- proktoperineoplastika Plastiska starpenes un tūpļa operācija.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- Plaušu ezers Plaužu ezers Ķeipenes pagastā.
- Poznakovas ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Pozņakova ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Mazais Kustaru ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Mazais ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes.
- Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
- Krampines Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Krampenes" nosaukuma variants.
- cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes".
- epiziotomija Sānisks grieziens maksts ieejā dzemdībās, lai novērstu starpenes plīsumu.
- perineosintēze Saplosītas starpenes atjaunošana, lietojot maksts sienas segatu.
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.).
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu.
- Sepes ezers Sepenes ezers Embūtes pagastā.
- Zubenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā.
- Zupenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā.
- mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām.
- Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā.
- perineotomija Starpenes pārgriešana.
- perineorāfija Starpenes plīsuma sašūšana.
- epizioperineoplastika Starpenes un maksts priekštelpas plastiska operācija.
- Striķupe Strīķupe, Sepenes ezera pieteka.
- Strīķupīte Strīķupe, Sepenes ezera pieteka.
- cakile Šķēpenes.
- intraperineāls Tāds, kas atrodas starpenes audos.
- Bormaņi tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" nosaukums līdz 1925. gadam.
- Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī.
- Tērpenes Tērpenes ezers - Cērps, ezers Aulejas pagastā.
- Klīsmetis Tiveimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Rakuskovas ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā.
- Dilmaņu ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā.
- Rakuskova ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā.
- līzespastieši Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji.
- trapenieši Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" iedzīvotāji.
- Treppenhof Trapenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- kurcums Tukšumi jeb paslēpenes dzīvniekiem.
- Klīsmetes Tuvās Klīsmetes - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Trapenes dīķis ūdenskrātuve Trapenes pagastā, platība — 2 ha.
- Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
- sustrenes upenes.
- žusteri Upenes.
- žustiķi Upenes.
- žustrenes Upenes.
- Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers.
- Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
- Alt-Kaipen Vecķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā.
- senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
- Kazimirovas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visaldas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visaudas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visvalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Vizoma ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Kumena ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Kumenas ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Zundu-Kamanes ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Zundu ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Zundu Zundu ezers - Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Žugura Žugura ezers - Žuguru ezers Andrupenes pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa penes.