Paplašinātā meklēšana
Meklējam pazemot.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (42):
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- laupīt godu celt neslavu; pazemot.
- nolaupīt godu celt neslavu; pazemot.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
- uzbraukt augumā kādu apcelt, izsmiet un publiski pazemot; kādu nolamāt vai apcelt, kā ieroci izmantojot tā mīnusus un nepilnības.
- obiženka Kamera, kurā atrodas piespiedu kārtā pazemotas personas.
- atspārdīt kritizēt, pazemot.
- vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
- netīrs Morāli pazemots.
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
- nīšķīt Nīst, pazemot, ienīst.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- kā izpliķēts nokaunējies; pazemots.
- apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem.
- zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā.
- opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu.
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
- sadrugt pazemināties, pazemoties, sarauties.
- kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- sist knipi uz deguna kādam pazemot kādu.
- pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums; apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
- kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- masķ Stāvoklis ieslodzīto vidē (piem., autoritāte, pazemotais).
- verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
pazemot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV