Paplašinātā meklēšana
Meklējam pavārds.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (48):
- svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
- pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
- sīksprodziņa Aitas pavārds.
- sīksprodzīte Aitas pavārds.
- vizbuliņa Aitas pavārds.
- spurjāņi Apiņu pavārds.
- birzulītis Bērza pavārds.
- lozdna Bezdelīgas pavārds.
- melnbruncīte Bezdelīgas pavārds.
- vīvaļa Bites pavārds.
- vīveliņa Bites pavārds.
- vīvuliņa Bites pavārds.
- rakuliņa cūka (pavārds).
- rakušiņa cūka (pavārds).
- rakainīte Cūka (pavārds).
- rekaine cūkas pavārds.
- rakšpidīte Cūkas pavārds.
- rokuliņa Cūkas pavārds.
- rokulīte Cūkas pavārds.
- Jānis Dieva dēla pavārds.
- skujainis Egles pavārds.
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
- Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
- vecītis Latviešu mitoloģijā - Dieva pavārds.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- Dieviņš Latviešu mitoloģijā - Pērkona pavārds.
- Jopķis Latviešu mitoloģijā - velna pavārds.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem.
- Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem.
- Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm.
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos.
- ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris.
- ķikurainis Mazs, jauns dzīvs radījums; pavārds gailim; ķikuris.
- mežāns Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds; mežens.
- mežens Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds.
- rāvējs Nāves pavārds.
- lielais vīrs nelaimes pavārds, arī nāves iemiesojums
- cognomen Pievārds, pavārds.
- luņģis Pūķa pavārds.
- rakšaviņa Racēja, rakņātāja (cūkas pavārds).
- citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
- lielais vīrs velna pavārds
- rāvējs Velna pavārds.
- piktulis Velna vai kaitētāja gara pavārds.
- sauskājis Zaķa pavārds kādā pasakā.
- zeltzvīgznīte Zivs, kurai ir zeltainas krāsas zvīņas (līdakas pavārds tautasdziesmās).
pavārds citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV