Paplašinātā meklēšana
Meklējam pasuga.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (132):
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
- smaragdīts Aktinolīta pasuga.
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
- Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
- pompelmuse Apelsīnu koku pasuga un tā auglis.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe.
- aukslēja Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
- aušine Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
- ausla Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
- auslīte Ausleja - baltzivju pasugas zivs.
- bisolits Azbesta pasuga.
- Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
- plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus").
- grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos.
- grizli Brūnā lāča Ziemeļamerikas pasuga.
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
- lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum").
- sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum").
- Phocoena phocoena phocoena cūkdelfīna Ziemeļatlantijas pasuga, arī cūkdelfīna Baltijas pasuga jeb jūras cūka.
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
- rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
- sukcinits Dzintara pasuga.
- riekstenes Ēdamas sēnes, bērzlapju pasuga.
- Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstroža Sibīrijas pasuga
- pelēkā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone cornix").
- melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
- Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga.
- palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās.
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku.
- orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- Javas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais dzīvais pārstāvis redzēts 1976. gadā.
- Bali tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais īpatnis nošauts 1937. gadā.
- Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā.
- negļi Kāda reņģu pasuga.
- pērpele Kāda reņģu pasuga.
- arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā.
- vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā.
- Branta canadensis canadensis Kanādas tumšzoss pasuga.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- Equus hemionus kiang kiangs, kulana pasuga.
- Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
- Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā.
- Falco vespertinus amurensis kukaiņu piekūna pasuga, kas sastopama Tālajos Austrumos.
- tipiskais kulans kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus hemionus").
- Lagopus lagopus rossicus Latvijā sastopamā baltirbju pasuga.
- Lumpenus lampretaeformis lampretaeformis lentzivs pasuga, kas satopama arī Baltijas jūrā.
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
- karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
- Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
- Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem.
- tā sauktā "vārpu pele" mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus").
- tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus").
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
- Gadus morhua menca, mencu dzimtas suga, kurai ir vairākas pasugas.
- Baltijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua callarias").
- Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi").
- Atlantijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua morhua").
- Felis silvestris libyca meža kaķa pasuga.
- periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos.
- spesartins Minerāla almandīna pasuga, kurā dzelzs oksidula vietā pa daļai vai pilnīgi stājies mangāna oksiduls.
- morganīts Minerāla berila pasuga rožainā krāsā, ko atrod Madagaskarā.
- klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- kašolongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā; kaholongs.
- kaholongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā.
- oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām.
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
- stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
- sferosiderīts Minerāla siderīta pasuga, kas veido sfēriskus agregātus.
- ceilonīts Minerāla spinela pasuga, tumši zaļā līdz melnā krāsā.
- dzelznātre Nātru pasuga.
- Equus hemionus onager onagra, kulana pasuga.
- Coturnix coturnix coturnix paipalu pasuga, kas satopama arī Latvijā.
- Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama.
- pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus") no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu.
- Picus canus canus pelēkās dzilnas pasuga, kas sastopama Latvijā.
- mājas pele peļu suga ("Mus musculus"), aprakstīts \~60 pasugu, Latvijā konstatētas 2 pasugas.
- cirtainais pētersīlis pētersīļu suga ("Petroselinum crispum", senāk "Petroselinum sativum"), ko audzē gandrīz visā pasaulē, pazīstamas 2 pasugas.
- purva piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco columbarius"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco columbarius aesalon"), aizsargājama.
- kukaiņu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco vespertinus"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco vespertinus vespertinus"), aizsargājama.
- vēmeklis Piepes pasuga.
- Platichthys flesus trachurus plekstu Baltijas pasuga.
- glosa plekstu pasugas zivis, kas dzīvo Melnajā un Azovas jūrā.
- Pulsatila pratensis ssp. nigricans pļavas silpurenes pasuga.
- Phleum pratese ssp. nodosum pļavas timotiņa pasuga.
- pogainā roņa Baltijas jūras pasuga pogainā roņa pasuga ("Phoca hispida botnica").
- čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei; šīs pasugas augs.
- Pedicularis palustris subsp. opsiantha purva jāņeglītes pasuga.
- Pedicularis palustris subsp. palustris purva jāņeglītes pasuga.
- Falco columbarius aesalon purva piekūna pasuga, kas sastopama Latvijā.
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera").
- durtene Reņģe - Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs.
- Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai.
- Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga).
- Daucus carota ssp. sativus sējas burkānu pasuga.
- pūkainā idra sējas idras pasuga ("Camelina sativa subsp. pilosa"), ko uzskata arī par atsevišķu sugu ("Camelina pilosa").
- Pastinaca sativa ssp. sativa sējas pastinaka pasuga, kas tiek plaši kultivēta arī Latvijā.
- brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos.
- Atlantijas siļķe siļķu suga ("Clupea harengus"), kuras pasuga ir Baltijas jūrā sastopamā reņģe.
- Neslia paniculata ssp. paniculata skarainās paidras pasuga.
- Neslia paniculata ssp. thracica skarainās paidras pasuga.
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga; šīs pasugas dzīvnieks.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
- Carassius auratus gibelio sudrabainās karūsas pasuga.
- Bombycilla garrulus garrulus šīs sugas nominālpasuga, kas sastopama Latvijā.
- Equus gmelini silvaticus tarpana mežu pasuga.
- Equus gmelini gmelini tarpana stepju pasuga.
- tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
- tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā.
- nominālpasuga Tipiskā pasuga, kuras apraksts ir par pamatu sugas aprakstam.
- Equus hemionus hemionus tipiskais kulans, kulana pasuga.
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
- Cinclus cinclus cinclus ūdensstrazdu sugas nominālpasuga, kas konstatēta arī Latvijā.
- Alpu vairodzene vairodzeņu suga ("Androsace carnea" pasuga "brigantiaca").
- argals vislielākā un smagākā savvaļas kalnu aitu pasuga Altajā ("Ovis ammon ammon"); no tās cēlušās kurdjukaitas.
- Amūras tīģeris vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošā tīģeru pasuga, apdraudēts, atlikuši 400-500 īpatņi (2008. g.).
- puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti.
- Erithacus svecicus cyanecula zilrīklīšu dienvidu pasuga.
- Erithacus svecicus svecicus zilrīklīšu ziemeļu pasuga.
- sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošas un apdraudētas augu un dzīvnieku sugas un pasugas, doti dati par to bioloģiju un izplatību, norādīti faktori, kas samazina šo augu un dzīvnieku skaitu.
- Sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju sugas un pasugas, sniegti dati par to bioloģisko izplatību, minēti galvenie faktori, kuru dēļ sugu skaits krasi samazinās.
- onagra Zirgu ģints kulana sugas pasuga ("Equus hemionus onager").
- kiangs Zirgu ģints kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus kiang"), samērā liels, ātrs un izturīgs dzīvnieks ar brūnu apmatojumu; paretam sastopams Tibetas un Nepālas kalnu stepēs.
- kulans Zirgu ģints suga ("Equus hemionus") savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā, sastopams reti, ir vairākas pasugas.
- zutis Zivju klases zušveidīgo kārtas dzimta ("Anguillidae"), 1 ģints, \~20 sugas un pasugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Kanādas tumšzoss zosu suga ("Branta canadensis"), Eiropā introducēta tās pasuga ("Branta canadensis canadensis"), kas paretam ieklīst arī Latvijā.
pasuga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV