Paplašinātā meklēšana

Meklējam papa.

Atrasts vārdos (122):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (308):

Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
phyllitis Aļņpapardes
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs
archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas
Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei")
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
platlapainā ozolpaparde Austrijas ozolpaparde
Dryopteris austriaca Austrijas ozolpaparde
Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
Polystichum braunii Brauna cietpaparde
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili
ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
polystichum Cietpapardes
Polystichum tsus-simens cietpaparžu suga
daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum")
stingrā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum rigens")
šķeltā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum setiferum")
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Polystichum aculeatum daivainā cietpaparde
spora dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas
enācijs dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze
platicērija Divzobu platicērija - divžuburu platragpaparde
Platycerium bifurcatum divžuburu platragpaparde
Dryopteris carthusiana dzeloņainā ozolpaparde
buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana")
Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms
blechnaceae Ēnpaparžu dzimta
blechnum Ēnpaparžu dzimtas ģints
kuprainā ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum gibbum")
jūrasspalvu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum penna-marina")
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā
enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze)
pteridium Ērgļpapardes
ērgļpaparžaugs ērgļpaparžu dzimta
hypolepidaceae Ērgļpaparžu dzimta
parastā ērgļpaparde ērgļpaparžu suga ("Pteridium aquilinum")
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
meklēt papardes ziedu folklorā aprakstīta tradīcija, rituāls Jāņu naktī doties meklēt [papardes ziedu]{s:2634}
Cyrtomium fortunei Fortina aslapu paparde
paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
makao Garastainu papagaiļu suga
hipoleps Hipolepu dzimta - ērgļpapardes ("Hypolepidaceae"), paparžu nodalījuma augu dzimta
aspidīns Indīga darbīgā viela papardes ekstraktā
sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā
Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai
glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā
pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
plausējs Jāņa paparde jeb ērgļa paparde
plausis Jāņa paparde jeb ērgļa paparde
blechnum penna-marina jūrasspalvu ēnpaparde
gymnocarpium Kailpapardes
Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris")
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās
ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
bibimpabs Korejiešu ēdiens; tvaicēti rīsi podiņā ar dažādiem viegli apceptiem dārzeņiem, riekstiem, jūras zāli un papardes dzinumiem un ceptu olu pašā vidū
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa
Pteris cretica Krētas spārnpaparde
blechnum gibbum kuprainā ēnpaparde
paparde Ķekarpaparde ("Botrychium")
papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
botrychium Ķekarpapardes
botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium")
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā
lastrea Lastrea thelypteris - parastās purvapapardes "Telypteris palustris" nosaukuma sinonīms
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
digestiva Līdzekļi, kas veicina gremošanu, vai nu tieši piedalīdamies gremošanas procesā, vai darbodamies līdzīgi fermentiem (sālsskābe, diastaze. pepsīns, pankreātīns, vērša žults, papaīns, pienskābe u. c.), vai arī pavairodami kuņģa sulas sekrēciju un līdz ar to arī olbaltumvielu peptonizēšanu
Platycerium grande lielā platragpaparde
papards Lielais papards - parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
pūčpapagailis liels papagaiļu dzimtas putns Jaunzēlandē, kas lidot nespēj, bet veikli pārvietojas pa zemi
Gymnocarpium dryopteris Linneja kailpaparde
ozolu kailpaparde Linneja kailpaparde
Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms
Dryopteris marginalis malu ozolpaparde
Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis
Polystichum minutum mazā cietpaparde
pundurpapagailis Maza izmēra papagaiļu dzimta
olenders Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
palmenes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
paparde Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
papardes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
paparkstes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru
himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu
Asplenium ruta-muraria mūru sīkpaparde
sīkpaparde neliela paparde
aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
Paradoxornis heudei niedrāju papagaiļknābulis
keitonijas no triasa beigām līdz krīta perioda sākumam izmirušu sēklpaparžu rinda
kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam
neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem)
dryopteris Ozolpapardes
radniecīgā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris affinis")
Austrijas ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris austrica")
dzeloņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
sekstainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris cristata"), ārstniecības augs
sarkansporu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris erythrosora")
plēkšņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris expansa", senāk "Dryopteris assimilis)
melnā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris filix-mas", arī "Aspidium filix-mas")
malu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris marginalis")
Valliha ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris wallichiana")
Paradoxornis webbianus palieņu papagaiļknābulis
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem
papagaiļknābja darvinžube papagaiļknābja dzeņžube
Camarhynchus psittacula papagaiļknābja dzeņžube jeb papagaiļknābja darvinžube
Vriesea psittacina papagaiļu frīzeja
kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm
Heliconia psittacorum papagaiļu helikonija
zaļā stiklene papagaiļu stiklene
pelēkais papagailis papagaiļu suga ("Psittacus erithacus"), saukts arī par žako
papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
pelēkgalvas papagaiļvireons papagaiļvireonu suga ("Cyclarhis gujanensis")
neauglīga lapa paparžaugiem: lapa bez sporu nesējiem
aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
veģetatīva lapa paparžaugu lapa bez sporu nesējiem
adiantaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta ("Adiantaceae"), \~200 sugas
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis
Corydalis cheilantifolia paparžlapu cīrulītis
Cratoneuron filicinum paparžu avotspalve
vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas
Pteridium aquilinum parastā ērgļpaparde
papari Parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum", senāk "Pteris aquilina")
vienkāju paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
ērgļa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
ērgļu paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
Jāņa paparde parastā ērgļpaparde ("Pteridium aquilinum")
gludā purvpaparde parastā purvpaparde
purvāju purvpaparde parastā purvpaparde
Thelypteris palustra parastā purvpaparde
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
Athyrium filix-femina parastā sievpaparde
paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina")
Matteuccia struthiopteris parastā strauspaparde
Dryopteris thelypteris parastās purvpapardes "Thelypteris palustris" nosaukuma sinonīms
sporokarps parasti slēgts kapsulas veida pārveidojums dažiem paparžaugiem, kurā atrodas un nogatavojas sporas
papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes laimi tā atradējam
jako Pelēkais Āfrikas papagailis, kas viegli pieradināms
žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē
Psittacus erithacus pelēkais papagailis jeb žako
Cyclarhis gujanensis pelēkgalvas papagaiļvireons
Matteuccia pensilvanica Pensilvānijas strauspaparde
platycerium Platragpapardes
divžubru platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium bifurcatum")
lielā platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium grande")
viltus ozolpaparde plēkšņainā ozolpaparde
plīvurs plēvjains vai ādains izaugums uz paparžaugu lapām, kas sedz sporu nesējus
indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus)
phegopteris Plūksnpapardes
pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris")
Botrychium multifidum plūksnu ķekarpaparde
Asplenium trichomanes plūksnu sīkpaparde
Asplenium t. ssp. quadrivalens plūksnu sīkpapardes sinonīms nosaukums
Phegopteris connectilis pūkainā plūksnpaparde
Dryopteris phegoteris Pūkainās plūksnpapardes "Phegopteris connectilis" nosaukuma sinonīms
thelypteris Purvpapardes
thelypteridaceae Purvpaparžu dzimta
plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos
parastā purvpaparde purvpaparžu suga ("Thelypteris palustris")
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas
cystopteris Pūslīšpapardes
trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos
Botrychium lunaria pusmēness ķekarpaparde
papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
papagaiļputni Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Psittacidae")
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
Dryopteris affinis radniecīgā ozolpaparde
Gymnocarpium robertianum Roberta kailpaparde
Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms
papagailisks saistīts ar papagaili, tam raksturīgs
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde
Japānas vairogpaparde sarkansoru vairogpaparde
Dryopteris erythrosora sarkansporu ozolpaparde
papatači savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru
lyginopteridatae Sēklpaparžu klase
Dryopteris cristata sekstainā ozolpaparde
anēmija Shizeju dzimtas augs, savvaļā aug tropu Amerikā, Latvijā audzē istabās un siltumnīcās, dēvē arī par ziedu papardi
athyrium Sievpapardes - sievpaparžu dzimtas ģints
athyriaceae Sievpaparžu dzimta
pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē
asplenium Sīkpapardes - sīkpaparžu dzimtas ģints
aspleniaceae Sīkpaparžu dzimta
ceterakss Sīkpaparžu dzimtas ģints ("Ceterach"), mazas, gleznas papardes, kas spēj augt arī uz sienām un plaisām; rūspaparde
asplēnija Sīkpaparžu ģints ("Asplenium") atsevišķas sugas
mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
antīkā asplēnija sīkpaparžu suga ("Asplenium antiquum")
ligzdu asplēnija sīkpaparžu suga ("Asplenium nidus")
ārstniecības ceterakss sīkpaparžu suga ("Ceterach officinarum")
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi)
Cyrtomium falcatum sirpjveida cirtomija jeb metālpaparde
paparžskābe Skābe, ko satur melnās ozolpapardes droga
parastā aļņpaparde skolopendru aļņpaparde
Phyllitis scolopendrium skolopendru aļņpaparde
pteris Spārnpapardes
Krētas spārnpaparde spārnpaparžu suga ("Pteris cretia")
zobenveida spārnpaparde spārnpaparžu suga ("Pteris ensiformis")
trīcošā spārnpaparde spārnpaparžu suga ("Pteris termula")
lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā)
loris Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli
sori sporangiju kopas uz paparžu lapām
soras Sporangiju kopas zem paparžu lapām
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta")
sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
papagaiļknābja dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus psittacula"); papagaiļknābja darvinžube
Polystichum rigens stingrā cietpaparde
matteuccia Strauspapardes
onocleaceae Strauspaparžu dzimta
onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām
osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām
Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām
helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību
struthiopteris Struthiopteris filicastrum - parastās strauspapardes "Matteuccia struthiopteris" nosaukuma sinonīms
arhegonijs Sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
ezerene šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas
staipeknis šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
pukcīnija šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas
kukaiņpelējums šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
Polystichum setiferum šķeltā cietpaparde
Polystichum lonchitis šķēplapu cietpaparde
paparžveida tāds, kam ir papardes forma, veids
papagaiļveida tāds, kas ir līdzīgs papagailim
papamējs tāds, kas pieder tēvam (papam), ir saistīts ar tēvu; tēva
rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas
Cystopteris fragilis trauslā pūslīšpaparde
paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms
Pteris termula trīcošā spārnpaparde
alsofila Tropiska kokveidīgo paparžu ģints slaidiem stumbriem; dažas sugas audzē siltumnīcās
nefrolēpe Tropisku paparžu ģints ("Nephrolepis") ar vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās un dzīvokļos
papagaiļu tulpes tulpju šķirņu grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem
aspidiaceae Vairogpaparžu dzimta
dryopteridaceae Vairogpaparžu dzimtas "Aspidiaceae" nosaukuma sinonīms
cietpaparde vairogpaparžu dzimtas ģints ("Polystichum"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ozolpaparde Vairogpaparžu dzimtas otrs nosaukums
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sarkansoru vairogpaparde vairogpaparžu suga ("Dryopteris erythrosora")
Dryopteris wallichiana Valliha ozolpaparde
blechnum spicant vārpu ēnpaparde
vārpainā ēnpaparde vārpu ēnpaparde
soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2)
aspidinols viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
kriptogāmi viena no augu valsts divām galvenajām grupām, kurās augus iedalīja K. Linnejs (otra ir fanerogāmi); ziedi nav redzami, vairojas ar sporām (papardes, sūnas)
albaspidīns viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām
flavaspidīnskābe viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām
flavaspidskābe viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām
izosporas Vienāda lieluma sporas (raksturīgas dažiem paparžaugiem)
Botrychium simplex vienkāršā ķekarpaparde
papasu viens pēc otra, vairākreiz no vietas; papasus
Dryopteris expansa viltus ozolpaparde
Dryopteris assimilis viltus ozolpapardes "Dryopteris expansa" nosaukuma sinonīms
Melopsittacus undulatus viļņpapagailis
Botrychium virginianum Virdžīnijas ķekarpaparde
spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (sūnaugiem, paparžaugiem, dažiem kailsēkļiem)
Dryopteris filix-mas vīrpaparde jeb melnā ozolpaparde
pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas
kumelīšlapainā ķekarpaparde zarainā ķekarpaparde
Botrychium matricariifolium zarainā ķekarpaparde
Pteris ensiformis zobenveida spārnpaparde

papa citās vārdnīcās:

LLVV

papa

MEV

papa^II

pa^null