Paplašinātā meklēšana
Meklējam palaidnīgs.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (33):
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs.
- puspalaidnīgs Daļēji izlaidīgs, palaidnīgs.
- lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
- kniķains Draiskulīgs, palaidnīgs, aušīgs.
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
- drasts Kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs.
- šulduris Kāds, kurš ir palaidnīgs, neapdomīgs.
- slenderīgs klaidonīgs, palaidnīgs.
- akustiņš Kustīgs, draiskulīgs, arī palaidnīgs zēns.
- neglīgs Kustīgs, enerģisks, arī palaidnīgs.
- padrāzns Mazliet, nedaudz palaidnīgs.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
- drāzns Nerātns (palaidnīgs).
- atkakls Nerātns, neaudzināts, palaidnīgs.
- draiskīgs Nerātns, palaidnīgs.
- acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs.
- postavnieks Postītājs (palaidnīgs dzīvnieks).
- dracīgs Savvaļīgs, nevaldāms, palaidnīgs.
- mencis Tāds, kam nekas neveicas; palaidnīgs, laisks cilvēks.
- žipats Tāds, kas ir nenopietns, trakulīgs, palaidnīgs.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- drāstīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- drāztīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- draisķīgs Trakulīgs, palaidnīgs; aušīgs.
- kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
- spruksts Veikls, palaidnīgs zēns, pusaudzis.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
palaidnīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV