Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam old.

Atrasts vārdos (214):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (360):

Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine")
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
intensimetrs aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Ārnolda apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Kalifornijas štatā
Koldvotera apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti
Sorbus x arnoldiana Arnolda pīlādzis
Rafflesia arnoldii Arnolda raflēzija
Fissidens arnoldii Arnolda spārnene
Crataegus arnoldiana Arnolda vilkābele
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
Balanšeti kalns augstākā virsotne Moldovā, Kodri augstienē, augstums - 429 m vjl.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
Baldači Baldaču ezers - Boldaču ezers Pildas pagastā
Hosta albo-marginata baltmalu hostas "Hosta sieboldii" nosaukuma sinonīms
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile
Benderi Bendera – pilsēta Moldovā
Potamogeton berchtoldii berhtolda glīvene
Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers
Bolča Bolderāja
Bolderaa Bolderāja
Silikatka Bolderāja, Rīgas mikrorajons
Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
bolderjāņi Bolderjānis
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
Cheiranthus cheiri dārza goldlaks
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā
gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā
Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo
Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes
TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose")
Falešti Felešti - pilsēta Moldovā
frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.)
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
Bertholda glīvene glīveņu suga ("Potamogeton berchtoldii")
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam
cheiranthus Goldlaki
heirante Goldlaks
dārza goldlaks goldlaku suga ("Cheiranthus cheiri")
diktiokinēze Goldži aparāta dalīšanās mitozē
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās
Grigorpole Grigorjopole, pilsēta Moldovā
Rātsupīte Hapaka grāvis Rīgā pie Bolderājas
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
Kotovska Hinčešti, pilsēta Moldovā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Zībolda hosta hostu suga ("Hosta sieboldiana")
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata")
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā)
yoldia Joldijas
ziemeļu joldija joldiju suga ("Yoldia hyperborea")
Zelta vārti jūras šaurums ("Golden Gate"), kas savieno Sanfrancisko līci (ASV rietumu piekrastē) ar Kluso okeānu, garums — 8 km, platums — 1,5-3 km, pār to uzbūvēts tilts (garums — 1620 m, iekārtā daļa — 1281 m)
Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos
Eimura kanāls kanāls, kas novada Eimura poldera ūdeņus Rīgas jūras līcī
Kalaraša Keleraši, pilsēta Moldovā
Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam
atomdegviela Kodoldegviela
INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation")
atomdzinējs Kodoldzinējs
heterogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela novietota neitronu palēninātājā atsevišķu kodoldegvielas elementu bloku veidā; izmanto gandrīz visās AES
homogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela un neitronu palēninātājs sajaukti viendabīgā maisījumā
briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori
brīders Kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana; kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie brīderi ir ātro neitronu reaktori
Kodru Kodru rezervāts - atrodas Kodru augstienē, Moldovas centrālajā daļā, platība - 27 kvadrātkilometri, dibināts 1961. g., lai saglabātu un pētītu Moldovas centrālās daļas dabas kompleksus
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
X.O. Konjaka kvalitātes marķējums (angļu "extra old")
X konjaka kvalitātes marķējums (Extra old)
gaļasmašīna Kontroldarbs
kā-darbs Kontroldarbs
konciks Kontroldarbs
koncis Kontroldarbs
končs Kontroldarbs
kontriķis Kontroldarbs
kontūzis Kontroldarbs
zavals Kontroldarbs (skolā)
klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums
kotsvaldes Kotsvoldas aitas - garvilnas aitu šķirne
kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju
Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
Zībolda laimiņš laimiņu suga ("Sedum sieboldii")
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju
kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju
Jabloko Liberaldemokrātiskas ievirzes Krievijas politiskā partija, izveidota 1993. gadā kā Javlinska, Boldireva un Lukina vēlēšanu bloks, 1998. gadā pārveidota par partiju
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu
Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem
atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju
kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju
sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem
koldonas Lopu iekšas; koldaņi
Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants
boldānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" iedzīvotāji
Boldiuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
Boldyuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants
V. O. ļoti vecs (angļu "very old")
Zībolda magnolija magnoliju suga ("Magnolia sieboldii")
soldonieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Soldoni" iedzīvotāji
kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu
pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne
Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam
semprevivo Milānas 16. gs. sudraba monēta, vienāda ar 10 soldiem
moldovieši Moldāvi - Moldovas teritorijā dzīvojošie rumāņi
hetmanis Moldāvijas karaspēka komandieris (17. gadsimtā)
paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas
fluers Moldāvu tautas pūšamais instruments, līdzīgs gana stabulei
mold. Moldāvu-
doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma
Moldovas Republika Moldova, valsts pilnais nosaukums ("Republica Moldova")
MDA Moldova, valsts trīsburtu kods
Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.)
MDL Moldovas leja; Moldovas Republikas valūtas kods, sīknauda - bans
MPSR Moldovas Padomju Sociālistiskā Republika; arī Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību
leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta
bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
večini no feodāļiem atkarīgie zemnieki Moldāvijā 16.-18. gs.
mamaliga no kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Mēre un Rumsdāle Norvēģijas filke (_Møre og Romsdal_), administratīvais centrs - Molde
Estfolla Norvēģijas filke (_Østfold_), administratīvais centrs - Sarpsborga
Vestfolla Norvēģijas filke (_Vestfold_), administratīvais centrs - Tensberga
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Zelta trīsstūris nozīmīgākais pasaules opija ražošanas centrs - Mjanma, Laosa un Taizeme (angļu "Golden Triangle")
Orgejeva Orheja, pilsēta Moldovā
Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
pirts Pārbaude; kontroldarbs
haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkānos, Ungārijā, Moldāvijā no 15. līdz 19. gadsimtam)
holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība
Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole
Vecpienava Pienavas daļa, kas tagad ietilpst Vecbērzes poldera teritorijā; Vecā Pienava
Arnolda pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus arnoldiana"), ko vietām audzē dārzos
Ārnolda pilsēta ASV ("Arnold"), Misūri štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Koldvotera pilsēta ASV ("Coldwater"), Mičiganas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Goldengeita pilsēta ASV ("Golden Gate"), Floridas štatā, 24000 iedzīvotāju (2011. g.)
Goldenveli pilsēta ASV ("Golden Valley"), Minesotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Goldsboro pilsēta ASV ("Goldsboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 35900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kolargoldfīlsa pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.)
Helifeksa pilsēta Lielbritānijā ("Halifax"), Anglijā, Kolderas krastos, 82000 iedzīvotāju (2001. g.)
Aneninoja pilsēta Moldovā (_Anenii Noi_), rajona administratīvais centrs, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lipčani pilsēta Moldovā, Bričenu rajonā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dubesari pilsēta Moldovā, Dņestras kreisajā krastā, Piedņestrā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gindešti pilsēta Moldovā, Floreštu rajonā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkulešti pilsēta Moldovā, Floreštu rajonā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vulkenešti pilsēta Moldovā, Gagauzijā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čadirlunga pilsēta Moldovā, Gagauzijas autonomajā teritorijā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Komrata pilsēta Moldovā, Gagauzijas autonomās teritoriālās vienības administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kučini pilsēta Moldovā, Jedinecas rajonā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Keinari pilsēta Moldovā, Keušenu rajonā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodru pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sindžera pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Durlešti pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vatra pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vadula lui Vode pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Krikova pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jargara pilsēta Moldovā, Leovas rajonā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Frunze pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Otači pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Belci pilsēta Moldovā, otrā lielākā pilsēta valstī, rajona administratīvais centrs, 144900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamenka pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dnestrovska pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Slobozija pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novotiraspole pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoe pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ribņica pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Majaka pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grigorjopole pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bendera pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 93700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ribnica pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikā, 53600 iedzīvotāju (2004. g.)
Tiraspole pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ungeni pilsēta Moldovā, Prutas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dondušeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Glodeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Basarabjaska pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nisporeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Riškani pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Taraklija pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Florešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sindžereja pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaloveni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Keleraši pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hinčešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Felešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Keušeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jedineca pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Strešeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čimišlija pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Orheja pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Soroka pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kahula pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 40900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantemira pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šoldenešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Štefanvode pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Oknica pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krjuleni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bričeni pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Telenešti pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Leova pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostešti pilsēta Moldovā, Riškanu rajonā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Biruniča pilsēta Moldovā, Sindžerejas rajonā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bikoveca pilsēta Moldovā, Strešenu rajonā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvardica pilsēta Moldovā, Teraklijas rajonā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kornešti pilsēta Moldovā, Ungenu rajonā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rezina pilsēta Moldovas ziemeļaustrumos, Dņestras krastos, rajona administratīvais centrs, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jedinci pilsēta Moldovas ziemeļrietumos ("Edinet"), rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2012. g.)
Drokija pilsēta Moldovas ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Zēvolde pilsēta Nīderlandē (_Zeewolde_), Flevolandes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grāvenpoldera pilsēta Nīderlandē ("'s-Gravenpolder"), Zēlandes provincē, 4550 iedzīvotāju (2014. g.)
Dendoldera pilsēta Nīderlandē ("Den Dolder"), Utrehtas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ēldervolde pilsēta Nīderlandē ("Eelderwolde"), Drentes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rolde pilsēta Nīderlandē ("Rolde"), Drentes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
Baumholdere pilsēta Vācijā ("Baumholder"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Koldica pilsēta Vācijā ("Colditz"), Saksijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Detmolda pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
Dipoldisvalde pilsēta Vācijā ("Dippoldiswalde"), Saksijas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Goldberga pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Goldkronaha pilsēta Vācijā ("Goldkronach"), Bavārijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Langenzelbolda pilsēta Vācijā ("Langenselbold"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nagolda pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatoldendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fersmolde pilsēta Vācijā ("Versmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Voldegka pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns
Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas
holds Platības mērs Ungārijā, kas vienāds ar 0,4316 ha vai 0,5755 ha (kadastra holds)
polders Polderis
Hārlemermēra Polderis (3-4,65 m zjl.) Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, platība - 181 kvadrātkilometrs
Bēmsteres polderis polderis Nīderlandes Ziemeļholandes provincē, Pirmerendas pašvaldībā, /~4 m zjl., izveidots ap 1610. gadu, nosusinot ezeru, teritorija pēc tam saglabājušies salīdzinoši neskarta
Laveru polderis polderis Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, platība — 1180 ha, ierīkots 1972.-1976. g., sūkņu stacijā 5 sūkņi ar kopējo jaudu 3,65 kubikmetri sekundē
brīdings process kodolreaktorā, kas nozīmē, ka kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē
tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki
kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
klases darbs rakstu darbs, ko veic mācību stundā; arī kontroldarbs
franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu
bolderājieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bolderāja" iedzīvotāji
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija
Sonkels Sāļezers Tjanšanā, starp Sonkeltava un Moldotava grēdu 3016 m vjl., Kirgizstānā, platība - 278 km^2^, dziļums - līdz 22 m
Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
saskuldināt saskalināt, saskolderēt
praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem
kaducejs Seno grieķu vai romiešu herolda zizlis
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos
Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe
TLV Sliekšņa robežas vērtība (angļu "threshold limit value")
Soroki Soroka - pilsēta Moldovā
Arnolda spārnene spārneņu suga ("Fissidens arnoldii")
idiosoma Spermatocīta centrosoma kopā ar Goldži aparātu un mitohondrijām
Zelta āmurs straptautiskais Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer", arī tajā pasniegtā balva
moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
plātnīškomplekss Šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu vakuolu, pūšļu un cisternu sistēma; Goldži komplekss
gagauzi tauta Moldovā, Bulgārijā, Turcijā u. c., runā gagauzu valodā, ticīgie - pareizticīgie
moldāvi tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji, moldovieši; runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie
valahu sacelšanās tautas sacelšanās Donavas kņazistēs (Valahijā, Moldovā) 1821
romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi)
Lejaskalifornijas ieleja tektoniska ieliece Koldiljeros, pie Kalifornijas līča, ASV un Meksikā, augstums — no 81 m zjl. (Soltonsī ezera līmenis) līdz 200 m vjl.
Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
Kristupīte Toseles poldera apvadkanāla pieteka Nīcas pagastā
Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas
Salas grāvis ūdenstece Babītes novada Babītes pagastā, tek cauri Babītes polderim, ūdeni pārsūknē Babītes ezerā
Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
Dņestra upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Dubonta upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos)
Temza upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km)
Kubolta upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka
Reuta upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi
Čugura upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
Rakoveca upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
Džūkste upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste
Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
mātesuzņēmums Uzņēmums, kurš uzņēmumu apvienībā, koncernā vai holdingā funkcionāli var pārņemt vadības un kontroles funkcijas, jo tam pieder akciju kontrolpakete meitas uzņēmumos
Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi; Arnsberga
milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
Vecā Gaurata Vecgaurata, tagad kanāls Vecbērzes polderī
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu
heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties
Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju
diktiosoma viens no fragmentiem, kas veido Goldži aparātu mitozē
Arnolda vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus arnoldiana")
Belenešti virsotne Moldovā, uz Nisporenu un Keleraši rajona robežas, augstums - 428 m
Kazimirovas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
Visalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
Visaldas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
Visaudas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
Visvalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
Vizoma ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
Voldemāra ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā
Voldmāru ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā
Valkaneša Vulkenešti, pilsēta Moldovā
gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju
kodolzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju
Acanthopanax sieboldianus Zībolda akantopanakss
Hosta sieboldiana Zībolda hosta
Sedum sieboldii Zībolda laimiņš
Magnolia sieboldii Zībolda magnolija
bumbuļu sārmene Zībolda sārmene
Yoldia hyperborea Ziemeļu joldija

Citās vārdnīcās nav šķirkļa old.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: