Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam old.

Atrasts vārdos (203):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (354):

Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_).
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus").
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana").
OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine").
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā.
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu.
intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Ārnolda Apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Merilendas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
Koldvotera Apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
Sorbus x arnoldiana Arnolda pīlādzis.
Rafflesia arnoldii Arnolda raflēzija.
Fissidens arnoldii Arnolda spārnene.
Crataegus arnoldiana Arnolda vilkābele.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
Brīvības statuja atrodas Brīvības salā pie ieejas Ņujorkas ostā, autors francūzis F. A. Bartoldi, 46 m augsta, cokols 93 m.
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Balanšeti kalns augstākā virsotne Moldovā, Kodri augstienē, augstums - 429 m vjl.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
Baldači Baldaču ezers - Boldaču ezers Pildas pagastā.
Hosta albo-marginata baltmalu hostas "Hosta sieboldii" nosaukuma sinonīms.
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
Benderi Bendera – pilsēta Moldovā.
Potamogeton berchtoldii berhtolda glīvene.
Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers.
Silikatka Bolderāja, Rīgas mikrorajons.
Bolča Bolderāja.
Bolderaa Bolderāja.
Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
bolderjāņi Bolderjānis.
zeaksantīns C40H56O2, ksantofila izomērs, karotinolds kukurūzas graudos, olas dzeltenumā un daudzos augos.
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus.
Cheiranthus cheiri dārza goldlaks.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose").
Falešti Felešti - pilsēta Moldovā.
frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi.
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.).
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija.
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
Bertholda glīvene glīveņu suga ("Potamogeton berchtoldii").
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
cheiranthus Goldlaki.
heirante Goldlaks.
dārza goldlaks goldlaku suga ("Cheiranthus cheiri").
diktiokinēze Goldži aparāta dalīšanās mitozē.
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
Grigorpole Grigorjopole, pilsēta Moldovā.
Rātsupīte Hapaka grāvis Rīgā pie Bolderājas.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
Kotovska Hinčešti, pilsēta Moldovā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Zībolda hosta hostu suga ("Hosta sieboldiana").
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata").
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām.
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
yoldia Joldijas.
ziemeļu joldija joldiju suga ("Yoldia hyperborea").
Zelta vārti jūras šaurums ("Golden Gate"), kas savieno Sanfrancisko līci (ASV rietumu piekrastē) ar Kluso okeānu, garums — 8 km, platums — 1,5-3 km, pār to uzbūvēts tilts (garums — 1620 m, iekārtā daļa — 1281 m).
Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos.
Eimura kanāls kanāls, kas novada Eimura poldera ūdeņus Rīgas jūras līcī.
Kalaraša Keleraši, pilsēta Moldovā.
Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā.
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam.
atomdegviela Kodoldegviela.
INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation").
atomdzinējs Kodoldzinējs.
heterogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela novietota neitronu palēninātājā atsevišķu kodoldegvielas elementu bloku veidā; izmanto gandrīz visās AES.
homogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela un neitronu palēninātājs sajaukti viendabīgā maisījumā.
briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori.
brīders Kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana; kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie brīderi ir ātro neitronu reaktori.
Kodru Kodru rezervāts - atrodas Kodru augstienē, Moldovas centrālajā daļā, platība - 27 kvadrātkilometri, dibināts 1961. g., lai saglabātu un pētītu Moldovas centrālās daļas dabas kompleksus.
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
X.O. Konjaka kvalitātes marķējums (angļu "extra old").
X konjaka kvalitātes marķējums (Extra old)
zavals Kontroldarbs (skolā).
klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums.
gaļasmašīna Kontroldarbs.
kā-darbs Kontroldarbs.
konciks Kontroldarbs.
koncis Kontroldarbs.
končs Kontroldarbs.
kontriķis Kontroldarbs.
kontūzis Kontroldarbs.
kotsvaldes Kotsvoldas aitas - garvilnas aitu šķirne.
kodolkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas.
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
Zībolda laimiņš laimiņu suga ("Sedum sieboldii").
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
Jabloko Liberaldemokrātiskas ievirzes Krievijas politiskā partija, izveidota 1993. gadā kā Javlinska, Boldireva un Lukina vēlēšanu bloks, 1998. gadā pārveidota par partiju.
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē.
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju.
sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem.
koldonas Lopu iekšas; koldaņi.
Baldači Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldači" nosaukuma variants.
boldānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" iedzīvotāji.
Boldiuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants.
Boldyuni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Boldāni" nosaukuma variants.
V. O. ļoti vecs (angļu "very old").
Zībolda magnolija magnoliju suga ("Magnolia sieboldii").
soldonieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Soldoni" iedzīvotāji.
kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne.
Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
semprevivo Milānas 16. gs. sudraba monēta, vienāda ar 10 soldiem.
moldovieši Moldāvi - Moldovas teritorijā dzīvojošie rumāņi.
hetmanis Moldāvijas karaspēka komandieris (17. gadsimtā).
paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas.
fluers Moldāvu tautas pūšamais instruments, līdzīgs gana stabulei.
mold. Moldāvu-.
doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma.
Moldovas Republika Moldova, valsts pilnais nosaukums ("Republica Moldova").
MDA Moldova, valsts trīsburtu kods.
Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.).
MDL Moldovas leja; Moldovas Republikas valūtas kods, sīknauda - bans.
MPSR Moldovas Padomju Sociālistiskā Republika; arī Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
Aleksandra Humbolta nacionālais parks nacionālais parks Kubā (_Alejandro de Humboldt, Parque Nacional_), izveidots Kubas salas austrumos, lai saglabātu dabas daudzveidību.
leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas.
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinču, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
večini no feodāļiem atkarīgie zemnieki Moldāvijā 16.-18. gs.
mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
Mēre un Rumsdāle Norvēģijas filke (_Møre og Romsdal_), administratīvais centrs - Molde.
Estfolla Norvēģijas filke (_Østfold_), administratīvais centrs - Sarpsborga.
Vestfolla Norvēģijas filke (_Vestfold_), administratīvais centrs - Tensberga.
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Zelta trīsstūris nozīmīgākais pasaules opija ražošanas centrs - Mjanma, Laosa un Taizeme (angļu "Golden Triangle").
Orgejeva Orheja, pilsēta Moldovā.
Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē.
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja.
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
pirts Pārbaude; kontroldarbs.
haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkānos, Ungārijā, Moldāvijā no 15. līdz 19. gadsimtam).
holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība.
Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
Vecpienava Pienavas daļa, kas tagad ietilpst Vecbērzes poldera teritorijā; Vecā Pienava.
Arnolda pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus arnoldiana"), ko vietām audzē dārzos.
Ārnolda Pilsēta ASV ("Arnold"), Misūri štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Koldvotera Pilsēta ASV ("Coldwater"), Mičiganas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Goldengeita Pilsēta ASV ("Golden Gate"), Floridas štatā, 24000 iedzīvotāju (2011. g.).
Goldenveli Pilsēta ASV ("Golden Valley"), Minesotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Goldsboro Pilsēta ASV ("Goldsboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kolargoldfīlsa Pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.).
Helifeksa Pilsēta Lielbritānijā ("Halifax"), Anglijā, Kolderas krastos, 82000 iedzīvotāju (2001. g.).
Aneninoja pilsēta Moldovā (_Anenii Noi_), rajona administratīvais centrs, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lipčani Pilsēta Moldovā, Bričenu rajonā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dubesari Pilsēta Moldovā, Dņestras kreisajā krastā, Piedņestrā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gindešti Pilsēta Moldovā, Floreštu rajonā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Merkulešti Pilsēta Moldovā, Floreštu rajonā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vulkenešti Pilsēta Moldovā, Gagauzijā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čadirlunga Pilsēta Moldovā, Gagauzijas autonomajā teritorijā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Komrata Pilsēta Moldovā, Gagauzijas autonomās teritoriālās vienības administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kučini Pilsēta Moldovā, Jedinecas rajonā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Keinari Pilsēta Moldovā, Keušenu rajonā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kodru Pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sindžera Pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Durlešti Pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vatra Pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vadula lui Vode pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Krikova Pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jargara Pilsēta Moldovā, Leovas rajonā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Frunze Pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Otači Pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Belci Pilsēta Moldovā, otrā lielākā pilsēta valstī, rajona administratīvais centrs, 144900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamenka Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Dnestrovska Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Slobozija Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Novotiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnoe Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ribņica Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
Majaka Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Grigorjopole Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bendera Pilsēta Moldovā, Piedņestrā, 93700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ribnica Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikā, 53600 iedzīvotāju (2004. g.).
Tiraspole Pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ungeni Pilsēta Moldovā, Prutas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
Dondušeni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Glodeni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Basarabjanska Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nisporeni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Riškani Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Taraklija Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Florešti Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sindžereja Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Jaloveni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Keleraši Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Hinčešti Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
Felešti Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Keušeni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
Jedineca Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Strešeni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Čimišlija Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
Orheja Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
Soroka Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kahula Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 40900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kantemira Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šoldenešti Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Štefanvode Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Oknica Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
Krjuleni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bričeni Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Telenešti Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Leova Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kostešti Pilsēta Moldovā, Riškanu rajonā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Biruniča Pilsēta Moldovā, Sindžerejas rajonā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bikoveca Pilsēta Moldovā, Strešenu rajonā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tvardica Pilsēta Moldovā, Teraklijas rajonā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kornešti Pilsēta Moldovā, Ungenu rajonā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rezina Pilsēta Moldovas ziemeļaustrumos, Dņestras krastos, rajona administratīvais centrs, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
Jedinci Pilsēta Moldovas ziemeļrietumos ("Edinet"), rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2012. g.).
Drokija Pilsēta Moldovas ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
Grāvenpoldera Pilsēta Nīderlandē ("'s-Gravenpolder"), Zēlandes provincē, 4550 iedzīvotāju (2014. g.).
Dendoldera Pilsēta Nīderlandē ("Den Dolder"), Utrehtas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēldervolde Pilsēta Nīderlandē ("Eelderwolde"), Drentes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Rolde Pilsēta Nīderlandē ("Rolde"), Drentes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zēvolde Pilsēta Nīderlandē ("Zeewolde"), Flevolandes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
Baumholdere Pilsēta Vācijā ("Baumholder"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Koldica Pilsēta Vācijā ("Colditz"), Saksijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Detmolda Pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
Dipoldisvalde Pilsēta Vācijā ("Dippoldiswalde"), Saksijas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Goldberga Pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Goldkronaha Pilsēta Vācijā ("Goldkronach"), Bavārijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Langenzelbolda Pilsēta Vācijā ("Langenselbold"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Nagolda Pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Štatoldendorfa Pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fersmolde Pilsēta Vācijā ("Versmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
Voldegka Pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
holds Platības mērs Ungārijā, kas vienāds ar 0,4316 ha vai 0,5755 ha (kadastra holds).
Hārlemermēra Polderis (3-4,65 m zjl.) Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, platība - 181 kvadrātkilometrs.
Laveru polderis polderis Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, platība — 1180 ha, ierīkots 1972.-1976. g., sūkņu stacijā 5 sūkņi ar kopējo jaudu 3,65 kubikmetri sekundē.
polders Polderis.
brīdings Process kodolreaktorā, kas nozīmē, ka kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē.
tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki.
kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti.
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
klases darbs rakstu darbs, ko veic mācību stundā; arī kontroldarbs.
franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu.
bolderājieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bolderāja" iedzīvotāji.
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu.
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija.
Sonkels Sāļezers Tjanšanā, starp Sonkeltava un Moldotava grēdu 3016 m vjl., Kirgizstānā, platība - 278 km^2^, dziļums - līdz 22 m.
Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
saskuldināt saskalināt, saskolderēt.
praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem.
kaducejs Seno grieķu vai romiešu herolda zizlis.
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos.
Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe.
TLV Sliekšņa robežas vērtība (angļu "threshold limit value").
Soroki Soroka - pilsēta Moldovā.
Arnolda spārnene spārneņu suga ("Fissidens arnoldii").
idiosoma Spermatocīta centrosoma kopā ar Goldži aparātu un mitohondrijām.
Zelta āmurs straptautiskais Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer", arī tajā pasniegtā balva.
moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
plātnīškomplekss Šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu vakuolu, pūšļu un cisternu sistēma; Goldži komplekss.
gagauzi Tauta Moldovā, Bulgārijā, Turcijā u. c., runā gagauzu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji, moldovieši; runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
valahu sacelšanās tautas sacelšanās Donavas kņazistēs (Valahijā, Moldovā) 1821.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi).
Lejaskalifornijas ieleja tektoniska ieliece Koldiljeros, pie Kalifornijas līča, ASV un Meksikā, augstums — no 81 m zjl. (Soltonsī ezera līmenis) līdz 200 m vjl.
Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m.
Kristupīte Toseles poldera apvadkanāla pieteka Nīcas pagastā.
Toseles-Mēķes Toseles-Mēķes polderis - atrodas Nīcas pagastā, platība - 2861 ha, 2 sūkņu stacijas, agrākā Mēķes ezera vietā zemes virsmas atzīmes ir zem jūras līmeņa, no Baltijas jūras atdala augstu kāpu josla, ziemeļu daļā dambis norobežo no Bārtas.
Salas grāvis ūdenstece Babītes novada Babītes pagastā, tek cauri Babītes polderim, ūdeni pārsūknē Babītes ezerā.
Pienava Upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m.
Dņestra Upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
Dubonta Upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos).
Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
Kubolta Upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka.
Reuta Upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi.
Čugura Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
Rakoveca Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
Džūkste Upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste.
Pruta Upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē.
mātesuzņēmums Uzņēmums, kurš uzņēmumu apvienībā, koncernā vai holdingā funkcionāli var pārņemt vadības un kontroles funkcijas, jo tam pieder akciju kontrolpakete meitas uzņēmumos.
milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas.
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra.
Vecā Gaurata Vecgaurata, tagad kanāls Vecbērzes polderī.
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu.
heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali.
sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo.
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju.
diktiosoma Viens no fragmentiem, kas veido Goldži aparātu mitozē.
Arnolda vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus arnoldiana").
Kazimirovas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
Visalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
Visaldas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
Visaudas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
Visvalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
Vizoma ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
Voldemāra ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā.
Voldmāru ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā.
Valkaneša Vulkenešti, pilsēta Moldovā.
gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē.
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
Acanthopanax sieboldianus Zībolda akantopanakss.
Hosta sieboldiana Zībolda hosta.
Sedum sieboldii Zībolda laimiņš.
Magnolia sieboldii Zībolda magnolija.
bumbuļu sārmene Zībolda sārmene.
Yoldia hyperborea Ziemeļu joldija.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa old.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: