Paplašinātā meklēšana
Meklējam olbaltumviela.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (75):
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- citoplazma augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus
- bakterioproteīns Baktēriju olbaltumviela
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
- fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
- kolagēnšķiedras Dzīvnieku saistaudu šķiedras, kas sastāv gk. no olbaltumvielas kolagēna
- amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
- stroma Eritrocītos esošās olbaltumvielas
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
- pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas
- protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis
- cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra
- hēms Hemoglobīna sastāvdaļa, kura nav olbaltumviela un kuras sastāvā ir divvērtīgā dzelzs
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas
- amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu
- rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
- ahilija Kuņģa dziedzeru nespēja izdalīt ne sālsskābi, ne olbaltumvielas šķeļošos enzīmus (pepsīna u. c.) un to trūkums kuņģa sulā
- elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas
- fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela
- fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli
- lizozīms ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina
- aktīns Muskuļaudu olbaltumviela, kas piedalās muskuļu savilkšanās kustībās
- miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos
- ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs
- ihtulīni no zivju oliņām dabūjamas fosforu saturošas olbaltumvielas
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti
- translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā
- ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2)
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas
- legumīns Pākšaugu sēklu olbaltumviela
- polivinilpolipirolidons pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns
- piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
- laktalbumīns Piena sūkalu olbaltumviela
- albumīns Plazmas olbaltumviela, kas tiek pilnīgi sintezēta aknās
- pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas
- oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa
- feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa
- mioglobīns Salikta olbaltumviela, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi
- fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi
- mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
- mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa
- hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas
- metālproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur metālu jonus
- glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos
- proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti
- hemoproteīdi Saliktas, dzelzs atomu saturošas olbaltumvielas, piem. hemoglobīns, mioglobīns, citohromi, daži fermenti
- hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem
- miecskābe Skābe, kas sarecina olbaltumvielas
- fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā; enzīmi
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.)
- bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai
- kināze Transferāžu klases fermenti, kas nodrošina glikozes, glikogēna izmantošanu šūnās, veic kofermentu sintēzi, fosforizē olbaltumvielas
- ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs
- koloīds viela, kas nekristalizējas, bet arī neiet cauri dzīvnieku vai augu plēvēm, piem., olbaltumvielas, ciete
- miecviela viela, kas sarecina olbaltumvielas un ko izmanto, piemēram, jēlādu apstrādē, medicīnā
- antiķermeņi Vielas, kas izveidojas organismā, ja tajā ievada dažādas svešas olbaltumvielas (antigēnus); antiķermeņi neitralizē olbaltumvielu kaitīgo iedarbību
- koloīdi vielas, kas nekristalizējas, piemēram, olbaltumvielas, ciete
- proteīns vienkārša olbaltumviela, dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa
- kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa
- albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru
- skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā
- histoni Vienkāršas olbaltumvielas, kas hromosomās veido kompleksu ar DNS, uztur DNS, hromatīna un hromosomas struktūras
- globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos
olbaltumviela citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV