Paplašinātā meklēšana
Meklējam nukleīns.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (73):
- adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu.
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe.
- vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
- biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- polisoma Daudzu ribosomu un vienas informācijas ribonukleīnskābes komplekss.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- DNA dezoksiribonukleīnskābe, saīsinājums no angļu "deoxyribonucleic acid"; DNS.
- dRNS DNS līdzīgā ribonukleīnskābe.
- merkurols Dzīvsudraba preparāts; nukleīnskābes un dzīvsudraba savienojums.
- polinukleotidāze Enzīms, kas katalizē nukleīnskābju hidrolīzi mononukleotīdos.
- ribonukleāze Enzims, kas katalizē ribonukleīnskābes depolimerizāciju.
- nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
- depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi.
- guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā.
- kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
- heterohromatīns Ģenētiski inerta hromatīna frakcija, kas sastāv no histona, dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes.
- streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju.
- purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē).
- ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs.
- dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
- eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas.
- ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
- ribonukleoproteīns Ikviens proteīna un ribonukleīnskābes komplekss.
- iRNS Informatīvā ribonukleīnskābe.
- keratohialīns Kodola sabrukuma produkts, satur dezoksiribonukleīnskābi; nav nekā kopēja ne ar keratīnu, ne ar hialīnu.
- informatīvā ribonukleīnskābe matrices ribonukleīnskābe; iRNS.
- mRNS Matrices ribonukleīnskābe.
- antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās.
- preprofāze Mitotiskā cikla stadija starp dezoksiribonukleīnskābes sintēzi un profāzes sākumu; G2 periods.
- sauternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto dezoksiribonukleīnskābju (DNS) pētīšanai; agarozes gela elektroforēzē frakcionē DNS fragmentus pēc garuma, pārnes uz nitrocelulozes filtru, uz kura vēlāk tos hibridizē ar radioaktīvi vai citādi iezīmētām zondēm.
- guanilskābe Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd.
- komplementārās nukleīnbāzes nukleīnbāzes, kas ietilpst dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes dubultspirāļu sastāvā kā atbilstošie pāri divās blakus esošās polimēru ķēdēs, piem., adenīns-timīns, guanīns-citozīns.
- nukleotīdi Nukleīnskābju monomēri, kas sastāv no slāpekļa purīnbāzes (adenīns, guanīns, tos apzīmē attiecīgi ar simboliem A un G) vai pirimidīnbāzes (timīns, citozīns, uracils, simboli T, C, U), ribozes (ribonukleīnskābes) vai dezoksiribozes (dezoksiribonukleīnskābes) un fosforskābes atlikuma.
- ķīmiskie mutagēni nukleīnskābju sintēzes inhibitori, slāpekļa bāzu analogi, krāsvielas, smago metālu sāļi u. c. vielas.
- nukleohistons Nukleoproteīns, dezoksiribonukleīnskābes un histonu komplekss, veido hromatīnu.
- citidīns Nukleotīds, visu nukleīnskābju sastāvdaļa.
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā.
- translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- citozīns Organiska bāze, pirimidīna atvasinājums C~4~H~5~N~3~O, ietilpst visu nukleīnskābju sastāvā.
- nukleozīdi Organiski savienojumi, kuros ogļhidrāts saistīts pie purīna vai pirimidīna bāzes; nukleīnskābju sastāvdaļa.
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
- polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes.
- aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV.
- dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei).
- nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes.
- nukleīnbāzes Purīna (adenīns, guanīns) vai pirimidīna (citozīns, uracils, timīns) rindas heterocikliskās bāzes, kas ietilpst nukleozīdu, nukleolīdu, kā arī biopolimēru dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes sastāvā.
- aminopurīns Purīns nukleīnskābēs un nukleotīdos, piem., adenīns, guanīns.
- restriktāze Restrikcijas endonukleāzes - fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
- matrices ribonukleīnskābe ribonukleīnskābe, kas rodas transkripcijas un tai sekojošā procesinga rezultātā; mRNS.
- RNS Ribonukleīnskābe.
- translācija ribonukleīnskābes kodonu secībai atbilstoša aminoskābju ieslēgšanās polipeptīdu molekulās.
- reovīrusi Ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- rRNS Ribosomālā ribonukleīnskābe.
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
- nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes.
- nukleozīds Satur ribozes vai dezoksiribozes un purina bāzes vai pirimidīnbāzes atlikumu; rodas, hidrolītiski šķeļot nukleīnskābes un nukleotidus.
- pikornavīruss Sīks (20-32 nm), pret ēteri izturīgs ribonukleīnskābes vīruss; pie to grupas pieder enterovīrusi un rinovīrusi.
- genotoksisks Tāds, kas izraisa dezoksiribonukleīnskābes bojājumus, radot mutācijas vai audzējus, piem., radiācija, ķīmiskas vielas u. c.
- transfekcija Transformācijas veids; pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu vīrusa (bakteriofāga) nukleīnskābi.
- tRNS Transportribonukleīnskābe.
- tuberkulīnskābe Tuberkulozes mikobaktēriju nukleīnskābe.
- radioreparācija Viens no ģenētiskās reparācijas mehānismiem - vides faktoru bojāto nukleīnskābju atjaunošanās radioaktīvā starojuma ietekmē.
- nukleokapsīds Vīrusa apvalks, kurā līdz ar olbaltumvielām ietilpst arī nukleīnskābes.
- virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības.
- retrovīrusi Vīrusi, kuriem ģenētiskais materiāls ir ribonukleīnskābe (RNS), nevis daudz parastākā dezoksiribonukleīnskābe (DNS).
nukleīns citās vārdnīcās:
LLVV