Paplašinātā meklēšana
Meklējam niekoties.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (55):
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties.
- šagalēt Ākstīties, niekoties.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
- stiķoties Blēņoties, niekoties.
- žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
- žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
- delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
- galināties Galoties, niekoties.
- noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
- izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
- izlakstīties Izniekoties.
- izbakstīties Izslinkoties; izniekoties.
- pabakstīties Kādu laiku niekoties, blēņoties.
- kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
- kairināties Ķircināties, niekoties, blēņoties.
- kurmuļot Lēnām kustēties, niekoties.
- tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
- spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties.
- čakoties Māžoties, niekoties.
- nelgoties Muļķoties; arī niekoties.
- kreimelēties Muļķoties; niekoties.
- izjucināt Muļļāties, niekoties.
- muļļoties Muļļāties, niekoties.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
- knakstīties Nenopietni strādāt, niekoties.
- bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- peksēties niekoties, gražoties; šā ne tā pļepenēt, runāt.
- suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
- čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
- bērnoties niekoties.
- nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties.
- nobebelēties Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (kādu laikposmu); noniekoties.
- notūļāt Noniekoties, nopļēgurot.
- noļerbāt Noniekoties.
- pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties.
- lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
- paampelēties Paniekoties; paākstīties.
- pagalināties Paniekoties.
- paknābāties Paniekoties.
- izmērķoties Pēc sirds patikas, pietiekoši aušāties, niekoties.
- žadzināties Skaļi runāties, jokot, niekoties, tirgoties.
- tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
- lēverēties Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; niekoties.
- murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu).
- žeburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs; žaburīgs.
- žaburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs.
- ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties.
niekoties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV