Paplašinātā meklēšana
Meklējam niekot.
Atrasts vārdos (28):
- niekot:2
- niekot:1
- apniekot:1
- izniekot:1
- noniekot:1
- paniekot:1
- saniekot:1
- niekotājs:1
- niekoties:1
- saimniekot:1
- vaļeniekot:1
- saiminiekot:1
- izniekoties:1
- noniekoties:1
- paniekoties:1
- saniekoties:1
- apsaimniekot:1
- izsaimniekot:1
- nosaimniekot:1
- palaidniekot:1
- pasaimniekot:1
- priekšniekot:1
- sasaimniekot:1
- piesaimniekot:1
- apsaimniekotājs:1
- izsaimniekotājs:1
- nosaimniekoties:1
- pārzemniekoties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (121):
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties.
- šagalēt Ākstīties, niekoties.
- mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
- stiķoties Blēņoties, niekoties.
- niece Brāķis; izniekots darbs.
- žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
- žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
- delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
- žņerglīt Ēdienu izniekot, izrakņāt, izjaukt.
- galināties Galoties, niekoties.
- noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
- noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; izniekot.
- karažavot Izniekot (laiku), pavadīt laiku niekojoties.
- nobumbulēt Izniekot (piem., naudu).
- nopleikāt Izniekot laiku.
- izpeizēt Izniekot, izšķērdēt, izšķiest, izputināt.
- apķīpāt Izniekot, saķēzīt (darbu).
- smurgāt izniekot.
- izblēņot Izniekot.
- izņergāt Izniekot.
- izniekāt Izniekot.
- izšalīt Izniekot.
- izšļemberēt Izniekot.
- izšņergāt Izniekot.
- nopeizāt Izniekot.
- saniekot Izniekot.
- izlakstīties Izniekoties.
- izsaimēt Izsaimniekot (1).
- izsaimēt Izsaimniekot (2).
- izbakstīties Izslinkoties; izniekoties.
- noplenkot Izšķērdēt, izniekot.
- izšēķāt Izšķērdēt, izsaimniekot, izšķiest.
- izklakarēt Izšķiest, izšķērdēt, izniekot.
- izkrogot Iztērēt, izsaimniekot.
- izšeftēt Iztērēt; izsaimniekot.
- izčankarēt Iztirgot, par nieka naudu pārdot, izsaimniekot.
- mēgļot Jokot, ākstīties, zoboties; izniekot.
- pabakstīties Kādu laiku niekoties, blēņoties.
- izsaimniekot Kādu laiku sekmīgi saimniekot.
- kacināt Ķircināt, kaitināt; niekoties, blēņoties.
- kairināties Ķircināties, niekoties, blēņoties.
- kurmuļot Lēnām kustēties, niekoties.
- tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
- spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties.
- čakoties Māžoties, niekoties.
- mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā.
- nelgoties Muļķoties; arī niekoties.
- kreimelēties Muļķoties; niekoties.
- izjucināt Muļļāties, niekoties.
- muļļoties Muļļāties, niekoties.
- apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
- žņergāties Neēst, izniekot ēdienu izmeklējot garšīgāko.
- žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
- nomujāt Nelietderīgi (bezjēdzīgi) izniekot.
- izģeķot Nelietderīgi izmantot; izniekot.
- izķēzīt Nelietderīgi iztērēt, izniekot.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
- nonīcināt Nelietderīgi pavadīt, izniekot laiku.
- izkroģēt Nelietderīgi, neapdomīgi izlietot; iztērēt, izsaimniekot, izšķiest; izdāļāt.
- izķēpāt Nemākulīgi lietojot, izmantojot, izniekot.
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
- knakstīties Nenopietni strādāt, niekoties.
- bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- niekotājs Niekkalbis, izniekotājs.
- peksēties niekoties, gražoties; šā ne tā pļepenēt, runāt.
- šļemberēt Niekoties, izniekot.
- suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
- čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
- bērnoties niekoties.
- pečerāties Nodarboties, saimniekot.
- pečerēties Nodarboties, saimniekot.
- nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties.
- nobebelēties Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (kādu laikposmu); noniekoties.
- noniekāt Noniekot.
- notūļāt Noniekoties, nopļēgurot.
- noļerbāt Noniekoties.
- pažaburēties Padraiskuļoties, paālēties; paniekoties.
- lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
- paampelēties Paniekoties; paākstīties.
- pagalināties Paniekoties.
- paknābāties Paniekoties.
- nokaražavot Pavadīt, izniekot (laiku).
- izmērķoties Pēc sirds patikas, pietiekoši aušāties, niekoties.
- ņergāt Pelt, arī izniekot (ēdienu); ēst (ko) bez ēstgribas.
- nolaist līdz kliņķim pilnīgi nolaist; izsaimniekot.
- aupēties Rūpēties, nopūlēties, saimniekot.
- iznerrot Sabojāt, izniekot.
- nosaimniekot Saimniekot (visu laikposmu) un pabeigt saimniekot.
- spīzmanēt Saimniekot, vadīt mājsaimniecību.
- elpēt Saimniekot.
- saiminiekot Saimniekot.
- saimniekāt Saimniekot.
- saimot Saimniekot.
- apjokot Samaitāt, izniekot.
- puskaīka Samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs.
- sanievāt saniekot.
- nesaimnīca Sieviete, kas neprot saimniekot.
- žadzināties Skaļi runāties, jokot, niekoties, tirgoties.
- vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
- tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
- lēverēties Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; niekoties.
- murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu).
- šķaistīties Šķiesties, izniekot.
- žeburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs; žaburīgs.
- žaburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs.
- valstība telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
- ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties.
- iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
niekot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV