Paplašinātā meklēšana
Meklējam nemierīgs.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (110):
- strebulains Ātrs, nemierīgs, steidzīgs.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- dreilis Izlaists un nemierīgs bērns.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- ģervelis Kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks.
- drasts Kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs.
- spurdeklis Kāds, kas ir nemierīgs, nevaldāms.
- rievelis Kustīgs, nemierīgs bērns, kas daudz trokšņo.
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis).
- drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- trapns Kustīgs, nemierīgs; tāds, kas rosīgi darbojas.
- pederīgs Kustīgs, nemierīgs.
- sigelis Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums; sideris.
- sideris Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums.
- stečka Liellops, kas ganībās neēd un ir nemierīgs.
- kā dzīvsudrabs ļoti kustīgs, mundrs, darbīgs; nemierīgs.
- kvencis Mazs (nemierīgs, bieži bļaujošs) bērns.
- elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks.
- drebstelīgs Neapdomīgs, nemierīgs.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- kaņepju kretelis nemierīgs bērns.
- remmele nemierīgs bērns.
- skrabans nemierīgs cilvēks.
- nemiera gars (arī putns) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- nemiera putns (arī gars) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- jautrs (retāk putna) miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- jautrs miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- čagans miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- damelīgs Nerātns, nemierīgs.
- rizga Nerimša, nemierīgs radījums, dauzoņa.
- trausmīgs Nervozs, nemierīgs.
- drapslis Nevaldāms, nemierīgs cilvēks.
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
- mīstīklas Neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks.
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks.
- drāzīgs Palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks.
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs.
- žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks.
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks.
- narkšīgs Raudulīgs, nemierīgs.
- žņerkstīgs Raudulīgs, nemierīgs.
- drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
- (kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis.
- sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
- kaicums Sprukstiņš, vējagrābslis, nemierīgs cilvēks.
- aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks.
- spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
- spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
- špindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs.
- traukulīgs Straujš, nemierīgs.
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
- trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- strebulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
- sturbulīgs Tāds, kas baidās, raustās, arī spārdās (par dzīvniekiem); straujš, nemierīgs.
- satrakots Tāds, kas ir ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
- šūters Tāds, kas ir manīgs, nemierīgs.
- iekstins Tāds, kas ir nemierīgs, grūstās, dauzās (īpaši par bērnu).
- dīdīgs Tāds, kas ir nemierīgs, kustas, spārdās u. tml.
- mīsteklis Tāds, kas ir nemierīgs, mīdās.
- žņarksts Tāds, kas ir nemierīgs, raudulīgs.
- lēvarīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs.
- lēverīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs.
- skrējīgs Tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs.
- ātrīgs Tāds, kas nemierīgi izturas; nemierīgs.
- dīdīkla Tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks.
- šaudeklīgs Tāds, kas veikli, arī šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts.
- trakapička Tāds, kurš trokšņo, ir trokšņains, nemierīgs.
- spindele Tas (parasti dzīvnieks), kas ir straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- drāstīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- drāztīgs Tīšām palaidnīgs, nemierīgs, ķildīgs.
- šaldars Trakulīgs, nemierīgs (piemēram, zirgs).
- nervozs Tramīgs, nemierīgs (par dzīvnieku).
- dristins Trokšņains, nemierīgs cilvēks.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
- šaulis Vieglprātis, nemierīgs šaudeklis.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nemierīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV