Paplašinātā meklēšana

Meklējam nītes.

Atrasts vārdos (53):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (189):

kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē.
Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor").
atvārsnīte Atvārsnītes.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
Callitriche polymorpha daudzziedu ūdenītes nosaukuma sinonīms.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
erophila Drojenītes.
gentianella Drudzenītes.
chiloscyphus Dūkstenītes.
ptilidium Dūnītes.
sanicula Dziedenītes.
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
jamesionella Džeimsonītes.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers.
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
sagina Gaurenītes.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints.
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā.
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
gymnostomum Kaļķenītes.
čabuliņas Kāpnes, kāpnītes.
polemonium Kāpnītes.
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
cyathus Kausenītes.
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala").
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
spathularia Lāpstenītes.
leucoium Leucojum - pienpulkstenītes.
manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
nidularia Ligzdenītes.
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
Polemonium x richardsonii ložņu un zilās kāpnītes hibrīds.
ficaria Mazpurenītes.
intraembrionālā mezoderma mezoderma, kas attīstījusies no primārās sloksnītes.
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
keratocēle Mugurējās robežplātnītes trūcveida iztilpums cauri radzenei.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
ramits Nerva saknītes iekaisums.
ramīts Nerva saknītes iekaisums.
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms.
Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte.
Callitriche palustris pavasara ūdenītes nosaukuma sinonīms.
pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala").
leucojum Pienpulkstenītes.
crucibulum Piestenītes.
birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina.
tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās.
tarsotomija Plakstiņa saistaudu plātnītes pārgriešana.
tarsektomija Plakstiņa saistaudu plātnītes segmenta izoperēšana.
tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums.
tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums.
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā.
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
Campanula latifolia var. macrantha platlapu pulkstenītes varietāte.
Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms.
platycodon Platpulskenītes.
blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula").
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
cepurīte Pulkstenītes ("Campanula").
cepurītes Pulkstenītes ("Campanula").
kampanulas Pulkstenītes ("Campanula").
kubuleņi Pulkstenītes ("Campanula").
kubuliņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstene Pulkstenītes ("Campanula").
pulksteniņi Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīši Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenītis Pulkstenītes ("Campanula").
pulkstenīts Pulkstenītes ("Campanula").
zvanenes Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņi Pulkstenītes ("Campanula").
zvaniņš Pulkstenītes ("Campanula").
adenoforas Pulkstenītes, zvaniņi.
campanula Pulkstenītes.
pēterāji Pulkstenītes.
pēterpuķes Pulkstenītes.
pupucītes Pulkstenītes.
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
naucoria Riekstenītes.
zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji.
Callitriche autumnalis rudens ūdenītes nosaukuma sinonīms.
Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms.
polypodium Saldsaknītes un polipodijas.
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji.
racomitrium Sarmenītes.
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms.
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi.
heliozoa Saulenītes.
želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni.
dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
saharomikēti Sēnītes, kuras cukura sulā rada alkoholisku rūgšanu.
Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes.
aperenes Sīkas parzītiskas sēnītes uz augstāko augu lapām; appērsnes.
vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam, arī cepurei to rotāšanai.
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību.
skaidas šķērsuzblīdums skaidas šķērsgriezuma laukuma palielinājums salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes šķērsgriezuma laukumu.
hemilaminektomija Skriemeļa plātnītes vienas puses izgriešana.
starpskriemeļu diski skrimšļa plāksnītes, kas atrodas starp blakus esošo skriemeļu ķermeņiem.
pinnītieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Pinnītes" iedzīvotāji.
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints.
galanthus Sniegpulkstenītes.
sniedzenes Sniegpulkstenītes.
sniedzines Sniegpulkstenītes.
euclidium Snīpainītes.
calypogeia Somenītes.
radiola Starenītes.
celtniecības stikls stikls un stikla izstrādājumi, ko lieto būvniecībā, – logu stikls, vitrīnstikls, stikla bloki, stikla vate, mozaīkplāksnītes u. c.
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
diafragma Šīs plāksnītes noteikts atvērums.
tagliatelle Taljatelles - garas makaronu sloksnītes.
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
cirpējēde Trihofītija - ādas sēnīšslimība, ko ierosina patogēnas sēnītes un kam raksturīga matu lūšana, ādas izsitumi un zvīņošanās.
gunītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
guņītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
callitriche Ūdenītes.
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks.
strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints.
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms.
cerinthe Vaskainītes.
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes.
trombokināze Viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā.
ephemera Viendienītes.
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu.
stropharia Virpainītes.
bļitka Vizulis - dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers.
pyrethrum Zeltpīpenītes.
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki.
polygala Ziepenītes.
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
dentaria Zobainītes.
astrantia Zvaigznītes - čemurziežu dzimtas ģints.

nītes citās vārdnīcās:

MEV

nĩtes